Comments: |
Zinu jau zinu, protams. Tas skan tā, kā tas ir.
Cilvēki, par kuriem raksta un domā cits cilvēks, parasti to nevelas, viņus aplaimotu aizmirstība nevis atcerēšanās, tā atņem viņiem daļu no viņiem pašiem, padara par iesaistītiem svešinieka domās. JA cilvēks vēlas aiziet, viņš negribt lai to atceras, viņš vēlas tapt aizmirsts.
Ne vienmēr cilvēks aiziet ar domu, ka tiešām to vēlas, starp citu.
Un situācijas ne tā vien vēl var būt baigi dažādās. Bet Tu jau pareizi rakstīji - parasti.
daļa jau vienmēr paliek skaisto atmiņu veidā, kas vilks atpakaļ... Jā un vēl cilvēki aiziet ne jau tāpēc ka, vēlas aiziet, bet varbūt tāpēc, ka nevēlas/nespēj palikt. Vai neredz iespēju palikt. Vai arī tāpēc, ka viņiem nav kur likties...
Vot, vot. Tā kā baigi dažādi tur var beigu beigās sanākt utt.
Bet tā vilkme, starp citu. Tā gan spēj baigi dot pa galvu.
uz ko nu kurš pavelkas, bet mana teorija ir, ja nevar izturēt - tad labāk izmest un nodarboties ar ko derīgāku.
Līdzīgi kā avīzi un papīrkurvi :)
nē, līdzīgi kā ar durvīm un subjektu. | |