drzhivago - Palmolive

Man nekad nav bijušas utis un lenteņa vēderā. Zinu, ka daudzi to slēpj, jo vņiem ir kauns par to. Kāpēc jākaunās par to, kas ar tevi atgadījies bērnībā? Vai mēs vainīgi toreiz bijām, ka citiem vecākiem ir nospļauties uz bērna higiēnu un patīk tīksmināties par to, ka arī citi bērni tiek aplipināti ar kādu sērgu? Skat, tas arī utainais! Ha ha ha! Ha ha ha!

Vienreiz es iespēru salatētim pa kāju, jo domāju, ka viņš ir īsts un viņam nesāp. Bet tomēr resnais onkulis nokliedzās "bļatj!" un dusmīgi aicirta durvis. Ko man viņš toreiz uzdāvināja, neatceros, taču mani sarāja par to, ka nākošgad salatētis man nesīs žagarus un siksnu. Visu gadu gaidīju, paslepus pat raudāju , ka esmu tā rīkojies (jo biju devis oktobrēna zvērstu!), tomēr jaungadā viņš neatnāca vispār. Vēlāk, pēc pāris gadiem, uzzināju, ka tas esot kaut kāds vietējais sarunātais plencis, kas pārģērbjas par visu bērnu labāko draugu. Un tajā gadā, kad viņš neatnāca, esot kaut kur kaimiņos piedzēries un aizmidzis uz grīdas. Par dāvanu maisu neviens neko nezin. Kaimiņi esot teikuši, ka rotaļlietas neesot ņēmuši, taču visu nākošo gadu viņu jaunākās atvasītes vienmēr gāja pie citiem bērniem ciemos (pie manis arī, jo es tiku pie jauna, pēc kārtas 7-tā bobika) un dāvināja tiem skaistas rotaļlietas (arī aiznākošajā gadā kaimiņpuika man uzdāvināja bobiku).

Es šodien skatījos rīta ziņas pa LTV. Tur intervēja tādu glumam zutim, bet ar ūsām, līdzīgu krievu. Man viņš nesimpatizē. Tādēļ par viņu neko vairāk neteikšu.

Bet tagad uzminiet mīklu - brilles ir, skaņa ir, naudas nav, bet visiem pofig? Kas tas ir?