drzhivago - Kultūras rondo

Atcerējos, ka bērnībā pa melnbalto televizoru "Čaika" noskatījos filmu "Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks". Jūs vispār esat kādreiz tā - pa nopietno - skatījušies melnbalto televīziju? Arī tad, kad es aizbraucu mācīties uz Rīgu - mans pirmais televizors, kuru kopā ar istabas biedru nopirkām no koledžas izlidinātā kaimiņistabas iemītnieka - bija melnbaltais televizors, bet ar podziņām. Es nezinu kāpēc, bet reiz atgriežoties no sava Rīga->Meži & lauki->Rīga ceļojuma, mani pārsteidza nepatīkams moments - vēl pirms ieejot istabā es dzirdēju, ka tur notiek baisais troksnis. Pavēru durvis un redzu, ka istabas biedrs kopā ar diviem kompanjoniem - ar āmuriem dauza televizoru! Sākumā es nodomāju, ka aparāts ir salūzis un viņi to vienkārši remontē. Bet nē, izrādās - viņiem esot apnicis, ka televizors rāda tikai vienu kanālu un līdz ar to esot palicis garlaicīgi. Uz maniem aizrādījumiem, ka aparāts vēl tomēr strādā, viņi nereaģēja. Kam sekoja tas, ka es paķēru to aparātu un izmetu pa logu ārā no trešā stāva. Televizors nokrita zālienā un ekrāns nesaplīsa. Izpalika skaļais būkšķis. Tad mēs četratā skaļi smējāmies. Pēc tam istabas biedram palika kauns un viņš kopā ar pārējiem mežoņiem nogāja lejā un aiznesa televizoru uz miskasti. Pēc šī notikumiem bagātā vakara - mūsu istabā valdīja dziļš klusums. Ar skumjām atvēru savu lielo paikas somu, kur pašā augšā rūpīgi salocīta, lai nesaburzās, gozējās TV programma, kuru par 10 santīmiem biju nopircis stacijas kioskā. Sejā pavīdēja tikko jaušams, bet izteikts skumju mīms. Pāris mirkļos - programma pārvērtās par burzījuma kamolu, kas Kambalas cienīgā izpildījumā - tika triekta šmucspainī. Istabas biedrs, nebilsto ne vārda, piegāja klāt misenei un izvilka to ārā. Līdzjūtigi nopūtās un sacīja - "Ar ko tad dirsu slaucīsim?"