Orfejs pazemē
« previous entry | next entry »
Dec. 4., 2011 | 12:26 pm
Skaidrs, ka Kroderu ir rosinājis šķietamais pretstats: neizskaidrojami pievilcīga «tēviņa» vietā attēlot aizlauztu, samocītu intelektuāli ar alkohola mazliet deformētu psihi -to pauž viņa savdabīgā, lunkanā plastika -, bet kura dēļ sievietes tik un tā ģībst nost - acīmredzot tādās domās režisors ir par sievietes spriestspēju un viņas izvēļu pamatotību.
Diemžēl arī liela daļa aktieru spēlē visai plakanus tipāžus - Rihards Rudāks groteska ļaunuma iemiesojumu slepkavnieciskā, mirstošā Leidijas vīra lomā, spridzīgas, tak klišejiskas līdz pat akurātajās bizītēs sapīto matu galiņiem ir ciema vārnas - māsas Templas (Inese Pudža un Ilze Pukinska), Elīnai Vānei nimfomānes Kerolas lomā varbūt ir vairāk par divām dimensijām, tomēr liktenīgās, seksuāli apsēstās sievietes ar plašo sirdi variācija pārlieku pazīstama no iepriekšējām lomām un ir diezgan vienveidīga.
Tad turpinam.
dramatiskās mūzikas pavadījumā mazpilsētiņas iedzīvotāji sāk griezties kā vilciņi, itin kā dejojot valsi paši ar sevi. Ja tā ir norāde uz Vela mūzikas suģestiju, varoņi tobrīd vairāk atgādina žurku ķērāja stabules nohipnotizētos upurus…
Fināls.
Koņec.
Diemžēl arī liela daļa aktieru spēlē visai plakanus tipāžus - Rihards Rudāks groteska ļaunuma iemiesojumu slepkavnieciskā, mirstošā Leidijas vīra lomā, spridzīgas, tak klišejiskas līdz pat akurātajās bizītēs sapīto matu galiņiem ir ciema vārnas - māsas Templas (Inese Pudža un Ilze Pukinska), Elīnai Vānei nimfomānes Kerolas lomā varbūt ir vairāk par divām dimensijām, tomēr liktenīgās, seksuāli apsēstās sievietes ar plašo sirdi variācija pārlieku pazīstama no iepriekšējām lomām un ir diezgan vienveidīga.
Tad turpinam.
dramatiskās mūzikas pavadījumā mazpilsētiņas iedzīvotāji sāk griezties kā vilciņi, itin kā dejojot valsi paši ar sevi. Ja tā ir norāde uz Vela mūzikas suģestiju, varoņi tobrīd vairāk atgādina žurku ķērāja stabules nohipnotizētos upurus…
Fināls.
Koņec.