Dry pēcpusdiena.
Pēc telefona sarunas es vienkārši iekritu gultā un skaļi raudāju. Es skaļi bļāvu cik ļoti ienīstu savu ķermeni.
Ne tikai to es ienīstu. Es ienīstu sevi visu, VISU!
Tā visa dēļ es zaudēšu visu.
Viņi visi mani redz savādāku, labāku. Labāku kāda es esmu.
Es ne tuvu nelīdzinos tam tēlam par kādu viņi visi mani uzskata.
Šoreiz jāpieliek punkts tam visam. Vairs nebūs tas tēls, nebūs viņi, nebūs mēs.
Es gribu apturēt laiku šajā brīdī.
Varbūt šī bija mana iespēja. Mana iespēja dabūt to ko vēlos. Darīt laimīgu ne tikai sevi, bet arī vēl kādu citu?!
Es to vairs vnk nespēju izturēt. Tas viss jau ir par daudz.
Ne tikai to es ienīstu. Es ienīstu sevi visu, VISU!
Tā visa dēļ es zaudēšu visu.
Viņi visi mani redz savādāku, labāku. Labāku kāda es esmu.
Es ne tuvu nelīdzinos tam tēlam par kādu viņi visi mani uzskata.
Šoreiz jāpieliek punkts tam visam. Vairs nebūs tas tēls, nebūs viņi, nebūs mēs.
Es gribu apturēt laiku šajā brīdī.
Varbūt šī bija mana iespēja. Mana iespēja dabūt to ko vēlos. Darīt laimīgu ne tikai sevi, bet arī vēl kādu citu?!
Es to vairs vnk nespēju izturēt. Tas viss jau ir par daudz.