šķiet ka dzīve ir apstājusies un nav vielas pārdomām. tāpēc es katru dienā noskatos vairākas filmas, kuras beigās novērtēju kā nevērtīgas. tāpēc es nevis ievelku elpu un aizskaitu līdz 10, bet kašķējos un mēģinu pierādīt savu personīgo taisnību. tagad nav tā ka neietu labi, viss ir savās vietās, kārtībā. bet tas man liekas justies kā sausiņam.. gaiši pelēkā dzīves svītriņa, varētu pat teikt ka bēša. bet vispār.. es nesaprotu kur palika puķes? nopirkšu sev hiacinti podiņā..uzreiz pēc veterinārārsta kaķim, kurš ir beidzis ņaudēt.