|
[Jul. 17th, 2004|12:36 pm] |
Bladī taisnības vālodzes rinpoši.... kā māk maitāt garastāvokli. Līdz šim biju alkatību uzskatījis par sev neraksturīgu īpašību. Figuški – ja i kauč viena lietiņa, no kuras KAUT DRUSKU žēl šķirties – stāv rakstīc: -Jamā iraid alkatības pazīme. Vot, pirdaku būšana. ;) |
|
|
Comments: |
kas tavaa bladii pirdaku vaacelee ienaacies?
Atceros, ka bij žēl šķirties no dāvinātā, vairākus gadus nēsētā akmens kareklīša. Un saskumu, kad pazaudēju jocīgo bēšīgo jaciņu izgāšgad.. vēl joprojām naf nekas vietā atradies. No piecus gadus valkātajiem, neplīstošajiem, pasaulē vis ērtēkajiem, brūnajiem ādas zābīšiem nešķirtos ne sitams. Un jaunās kedas, ja tā godīgi, ar pie sirds pieaugušas;). Un, ja mani izliktu no noplukušā, 10gadu enerģiju uzsūkušā mājīgā dzīvoklīša.. gan jau ka izdzīvoto kartona kastē, da žēl tomēr būtu... Nu es takš tikai cilvēks iru;)
jaa gruusna tev taa sirsninna..
A pac ticis vaļā no jebkāda attachmenta vai? Nefleitē tikai, saki kā pie bikts ;))
nekad neesmu staaveejis pie bikts..)es no kjermenna netieku vallaa,kurnu veel no jebkaada attachmenta,mans miillais sveshvaardu miillotaajs)) bet esmu puscellaa..
Khekhe, kas ta laidīs no rumpja tevi laukā? Priekš tam jaf viš i lai ar piem alkatību tiktu galā..;))) | |