| |
[21. Jan 2008|23:15] |
Maniem kursa biedriem ir noslieces uz kailumu...
Noslieces? Ko pie velna tas vispār nozīmē? |
|
|
| |
[16. Jan 2008|01:30] |
Dusmas un pārlieku lielo aktivitāti nomainījušas nelielas skumjas un tāds kā žēlums. Nakts rit ātri, es nespēju tai tikt līdzi, jo domās jau sen tai esmu garām.
Pārlieku daudz darbu, bet to vien gribās, kā skatīties Karali lauvu. Bet nekas, vismas Craig Armstrong sastāda man dziļu, vientulīgu kompāniju.
p.s. - Paldies Signei par netvibes, diemžēl šī nebija īstā diena, kad man to ieteikt, jo nespēju no tā pat iziet, kā priecē jaunā sistēma. :) |
|
|
| Tiem, kas dažkārt šeit kļūdas pēc iemaldās! |
[14. Jan 2008|03:38] |
Sveiks lasītāj!
Pirmkārt jau jūtos ārkārtīgi pagodināta ar to, ka kāds nejauši vai "nejauši" atminas šo vietu un sāk par mani papildus interesēties. Glaimojoši, lai neteiktu vairāk.
Tomēr, ja Tu šeit esi nokļuvis "kļūdas" pēc, visdrīzāk mani nemaz nepazīsti, tādēļ ļauj man Tev ko teikt par sevi! Pirmkārt jau ielāgo to, ka es neesmu Tu, tādēļ Tev nevajadzētu par visu šeit rakstīto spriest pēc tā paša modeļa, ko Tu izmanto, lai analizētu sevi, savas domas. Otrkārt, es dažkārt mēdzu būt arī visai riebīga, tādēļ, ja Tu iepriekš neesi kaut kā iemantojis manu labvēlību, tad labāk neiesaku, tikai paļaujoties uz manis šeit rakstītajiem tekstiem, vērsties pret mani, jo var gadīties, ka pašam vēl beigās to nākas nožēlot. Un treškārt, ja Tev ir kādi komentāri par mani teikto, tad es esmu cilvēks, kas tos ļoti labprāt uzklausītu no Tevis paša.
Ko lai vēl par sevi saku? Hmmm... Esmu lieliska, tādēļ dažkārt noder no manis šo to arī pamācīties (tas laikam izklausās pārāk augstprātīgi, vai ne? he)!
Bet nu, kad esmu izklāstījusi instrukciju par to, kā nezinātājiem mani lasīt, novēlu veiksmīgu turpmāko sadarbību viesiem ar visiem!
Priekā! :) |
|
|
| |
[13. Jan 2008|22:05] |
|
Dzeram, dzeram, neguļam! |
|
|
| Sesijas izvirtības. |
[12. Jan 2008|18:49] |
|
Tā ir skaista dzīve kopā ar mūžības radītu mūziku, salkanu vīnu, spilgtu saulrietu, vēsturi, 3metrīgiem spagetī, saburzītiem matiem, netīriem palagiem, lotosa tējām, bezspēka izmocītu ķermeni, kailumu, nekaunību, Džonija Depa melnajām acīm, manām bitēm uz viņa krūtīm, sausām barankām, nederīgiem pierakstiem, internetu, spontānām sporta aktivitātēm, privāto pasniedzēju, sarunām par bērnību, Vendetas brokastīm, atvainošanos un uzbudinošu smaržu. Šodien gulta ir mūsu pasaule, te notiek viss. ;) |
|
|
| Kopār ar dzīvi bez apstājas. |
[11. Jan 2008|14:51] |
|
"Mārci", nāc mājās, man Tevi vajag! Kā gaisu! |
|
|
| |
[3. Jan 2008|11:33] |
Pirmo reizi guļot gultā vēlējos, lai man blakus guļ kāds cits.
Apokalipse nav tālu... |
|
|
| |
[26. Dec 2007|20:20] |
|
Burvīgi - tieši pirms sesijas dāvanā būšu saņēmusi vīrusu. |
|
|
| |
[15. Dec 2007|20:30] |
ueguuuvwlfrujghbasjdgviqeurg;hkqerjgfcnasehfgiurgjdbajsdbfq;weoufjgjhkajsdjvbuyerq;jkdvbansbejgqiuerh;kjhasjdabnjabsjdhkgasuegqljdddddankhgjhkjasdbamsndbugqjhaksjncasdguqeghkajshdjasbdvnabskeqwiggdhbsrwietjgasdjdcnqwietyuiwghsabjgqkegh
i.e., help! |
|
|
| |
[15. Dec 2007|11:41] |
|
- Kādajēga? |
|
|
| |
[13. Dec 2007|10:18] |
|
Es pati sevi pieviļu. Acis pieput un prāts klusē. |
|
|
| |
[12. Dec 2007|00:58] |
"Ko līdz tad mūžam radīt, radīt
Un radīto uz nebūtību vadīt.
Viss garām! Viss, ko cilvēks padarījis,
Tas ir tikpat, kā nebūtu tas bijis
Un tomēr riņķī griežas, it kā būtu.
Tad mūžan tukšajā es vairāk jēgas jūtu."
/mef/ |
|
|
| |
[11. Dec 2007|21:55] |
Cik stulbi ir sajusties vienam pašam un maziņam, kas spirinās ar kājām un rokām par savu taisnību. Cik stulbi ir saprast, ka visi, gan labie, gan sliktie darbi kaut kur atdurās. Un atdurās pret trulajām tautas masām, pret pūli, kas nezina, no kuras dirsas tikko izvilkuši savu galvu. Un kā gribas garas un spēcīgas rokas, kas var visu, bet izrādās, ka ir jāaprobežojās ar tām, kas ir (vismaz šobrīd) un jāpacieš asie sitieni pa nagiem, kas vairāk sāp kaut kur dziļāk.
Un tomēr cik labi ir saprast, ka neesmu tikai bezjūtīga kuce. Es jūtu citu sāpes. Tas ir sāpīgi, pat ļoti, bet tomēr labi. |
|
|
| |
[8. Dec 2007|12:02] |
|
Šis ir laiks, kad mājas visvairāk ir kā mājas. Abos kamīnos deg uguns, ik uz stūra ir aizdedzinata kāda svecīte. Katrā telpā grozs ar mandarīniem. Visapkārt siltums un miers. Mani mīļie viens pret otru izturās ar dabisku mīļumu un ik brīdi cenšas viens otram sagādāt kādu prieciņu. Nekas vairs netiek darīts pavirši, un pat sīkākais darbiņš tiek veikts ar ārkārtīgu uzmanību un izdomu. Mājās ir Ziemassvētku sajūta. Bet ne jau tāda banāla. Tā ir patiesa un silta. Tā ir kā kaķa murrāšana pie auss. |
|
|
| |
[7. Dec 2007|20:26] |
"Man patīk kniebties! Tāda es esmu un viss. Iepūtiet man kaut vai!"
Apbrīnojama sieviete! Drāžās ar katru, kuru satiek pa ceļam. Kādēļ apbrīnojama? Viņa dzīvo tikai konkrētajam mirklim un nebaidās palikt veca. |
|
|
| |
[6. Dec 2007|02:42] |
Cik gan viegli ir uzticēties cilvēkam. Vienkārši ņem un uzticies!
Un tad rodas sajūta, ka esi absolūti brīvs. |
|
|
| |
[5. Dec 2007|05:04] |
|
Nu ko gan tur liegties, ir cilvēki par kuriem vienkārši nevar nedomāt, ja reiz tie kaut uz mirkli iezagušies prātā. |
|
|
| |
[24. Nov 2007|20:42] |
Mani šīs dienas draugi, aukstum, pudele, putekļi un burkstošais ledusskapi, davai, a nu ka nākat man talkā! Man apnicis, ka jūs man esat blakus, bet nepalīdzat. Tā jau nav viegli, un jūs vēl novēršat uzmanību. Ai...
Salašņas!
Es jūtos kā tumsonis un nespēju tam pretoties.
p.s. - man atkal sāk likties, ka dzīve kļūst pārāk salkana. Fuck! |
|
|
| |
[20. Nov 2007|23:34] |
- Zini, man tev ir jāatzīstās. Man tava sabiedrība ir ļoti patīkama.
- Tiešām? Nu... Tu man pagaidām arī vēl tā īpaši netraucē.
Kopš dzīvoju Rīgā, esmu kļuvusi ciniska, nejauka, tieša. Un mani tas priecē. Ne jau teātri es šeit nācu spēlēt. |
|
|
| Meitas pienākums. |
[11. Nov 2007|22:10] |
|
Es esmu draugs, es esmu tiesnesis, esmu soģis un glābiņš, esmu sargs un nodevējs, melis un taisnības cīnītājs. Es esmu starp, esmu pa vidu un arī abās pusēs, bet nekad ne abās. Es runāju, klusēju, daru, apskauju, kliedzu, palīdzu, zinu. Un tikai tādēļ, ka tomēr jūs abus mīlu. Un es nepieļaušu, ka kāds no jums aiziet bojā, bet arī šādi dzīvot es neļaušu. Es taču esmu meita. |
|
|