D[ra]kone - October 14th, 2010

Mans bulgāru "draugs" (ar mani karojošā Rietumlībija) ir morāli salauzts un vairs neizrāda nekādas pretestības pazīmes. Armijas viņam turpina ražoties, bet tās nīkulīgi sēž savās provincēs un neizrāda nemazāko iniciatīvu man apdraudēt aizmuguri. Pa to laiku savācis visas atlikušās armijas paliekas, tiek pabeigtas atlikušās teritorijas. Pasākums nav pateicīgs - katra jaunā province nāk ar ļoti zemu "morāli" kas nozīmē, ka viņai ir vēlme dumpoties un sacelties, kā arī ražošanā viņa nedod nekādu atdevi. Tanī pašā laikā, katra no viņām ir papildus slogs kopējai ekonomikai - katra tomēr prasa savu daļu resursu no visa tā, kas tiek valstī ražots un ar daļu no resursiem man ir ļoti spiedīgi ... Un tirgū neko daudz nopirkt nevaru, jo naudas nav - tos resursus, kas man ir lieki - neviens šobrīd nepērk.

Nāksies paciesties ... mani "liekie resursi" ir milzīgi energoresursu krājumi, kā jau tas Lībijai raksturīgi. Bet tas nekas - toties vēlākā posmā varēšu justies kā arābu šeihs un turēt visu pārējo pasauli uz naftas un akmeņogļu "adatas", jo to viņiem vajadzēs lai turpinātu paši savu industrializāciju un attīstību.

Neliels kopsavilkums par notikumiem citās pasaules malās:

- Krievijas teritorijās ir izcēlies jauns karš: Ziemeļkrievijai krituši ap 3000, Rietumsibīrijai - 8000.
- Arābijas un Otomānu impērijas karam abās pusēs "statistika" izlīdzinājusies - abiem 17000.
- Savā starpā karo arī Ziemeļkanāda un Dienvidkanāda - zaudējumu statistika - 92000 un 96000.
- Vēl viens konflikts izcēlies starp Ukrainu un Austroungāriju - Ungārijā 3000 kritušo, Ukraiņiem - 10000.

Manis pārvaldītās Austrumlībijas kara statistika ar naidīgo Rietumlībiju - 69000 pret 85000 kritušo. Rietumlībijai šīs dienas agrumā krita galvaspilsēta. Palikušas vairs tikai 5 provinces. Drīz kritīs pēdējā, labību ražojošā province un tuvāko dienu laikā atlikušajās četrās vajadzētu sākties masu nemieriem dēļ bada un centralizētas pārvaldes (galvaspilsētas ta vairs nav) trūkuma.

( ... tālāk ... )

Kāds man iedeva banu, tapēc rakstu pie sevis:

"Pīpēšana ir smirdīga padarīšana" - nu nestāsti man pasaciņas - cigaretes dūms ir patīkami smaržīgs, nomierinošs.

"ja reāli padomā, nesniedz nekādu baudu" - Nu bet protams - pēc stresainas darba dienas ievilkt siltu, viegli čaukstošu dūmu tak ir "tik nepatīkami"

"nekam nepalīdz" - izņemot protams to, ka tas ir lielisks līdzeklis kā veidot ar apkārtējiem komunikāciju - gribi iepazīties? paprasi cigareti vai uguni. Vai vienkārši pastāvi papīpēt tur pat tuvumā un saruna aizies pati par sevi. Kopīgas intereses un baudas taču vieno. Paskat - pat neliela atmešanas kampaņas drāma var piesaistīt tik daudz uzmanības, emociju un līdzjūtības. Vai tad tā nav vērtība???

"maksā naudu", "graujoši ietekmē cilvēka veselību" - tā it kā mēs to naudu vai veselību paņemsim kapā līdz. Dzīvojam taču vienreiz. Kapēc čakarēties un mocīties, ja var dzīvot ar baudu? Jā, maksā, nu un? Vai tāpēc "jāmirst jaunam" un turpmākā dzīve jāpārvērš par garlaicīgi pareizi eksistenci?

Domāju, lai izvēlētos ne-pīpēt ir nepieciešama krietni lielāka un pārliecinošāka motivācija, Andri :)

PS: Nepīpēju, alkoholu nelietoju, cukuru, iespēju robežās, arī.