D[ra]kone - December 11th, 2008

Pie diskusijas par budžet iestāžu tēriņiem, joprojām uzskatu, ka ne jau algās un vadības līgumos ir tā problēma, jo budžeta iestādēs lielākie tēriņi aiziet daudzos dažādos, bieži vien nevajadzīgos pasūtījumos. (manuprāt)

Budžeta iestādēs "peļņa" ir finansējums ko viņi saņem no aukstākstāvošajām iestādēm.

Bet prece - atskaites un budžeta pieteikumi jaunam finansējumam, vai izmaiņām tajā.

Ļoti interesanti sanāk tanī brīdī, kad no šī finansējuma algu daļa tiek apgriesta ļoti stingra, bet pārējais finansējums faktiski nekontrolējas un plūst kā ūdens Daugavā.

Iedomājaties ierēdni, kura varā ir veikt pasūtījumus desmitu tūkstošu apjomā un apzinoties ka pats saņem varbūt 3 vai 4trus simtus.

Tagad padomāsim, kā ja finansējums netiktu ierobežots atsevišķi uz algām, bet viņš būtu orientēts uz konkrētu uzdevumu. Ar izvēli iztērēt naudu vai nu algām, vai piemēram, jaunu iekārtu iegādēm.

Tur uzreiz mainītos domāšana un katrs darbinieks jau sāktu domāt kā pie esošā finansējuma sadalīt savus tēriņus lai būtu gan izdarīts darbs, gan paēdis vēders.

Tagad bieži vien tēriņi tiek pārnesti no cilvēka personīgajiem izdevumiem (augstāk minēto iemeslu dēļ) uz iestādes tēriņiem. Valsts apmaksāts benzīns, kancelejas preces, etc. Bet tik pat labi varētu darīt otrādi - maksāt lielākas algas, bet prasīt lai katrs pats izdomā, kā dalīt savus tēriņus, bet panākt lai prasītais darbs tiktu izdarīts.

Tas uzreiz pilnībā izmainītu cilvēku domāšanu un manuprāt celtu tēriņu efektivitāti, īpaši jau valsts struktūrās.

Privātajās struktūrās tas ir vienkāršāk, tapēc ka tur (vismaz normālos gadījumos) vadītāji jau paši rēķina izdevumu rentabilitāti.

Otrs variants, kas man tikko ienāca prātā, ir mēģināt kaut kādas izmaksas budžeta iestādēs piesaistīt ārējiem tirgus rādītājiem. Piemēram noteikt kvotas konkrētiem budžeta tēriņiem atbilstoši kaut kādam procentam no attiecīgās preču grupas kopējā patēriņa valstī iepriekšējā laika posmā, privātajā sektorā.

Starp citu, man šķiet, ka nodokļu palielināšana ir lielākā muļķība, ko valdība šinī brīdī varētu darīt.

Man šķiet tiešo otrādi, lai finansu situāciju izvestu no krīzes nodoķļus vajadzētu samazināt, bet nu tā kā tas protams nozīmētu sāpīgu triecienu valsts budžeta ieņēmumiem, tad tur gan, protams vajadzētu cirst nost tēriņus it visam, kam iespējams. Atlaist visus "brāļus", izformēt daudzas sekundāras nozīmes iestādes un apstādināt projektus, kas nedod tiešu iespaidu uz patreizējās situācijas uzlabošanos.

Nodokļus palielināt vajag tad, kad ekonomika ir viļņa augšpusē, manuprāt.