D[ra]kone - May 12th, 2004

Cilvēki ir tikai cilvēcīgi.

Viņš nesa krustu citu dēļ. Viņš uzupurējās. Viņš nealka atriebības, kad viņu nodeva. Viņš nepārmeta, tikai varbūt mazliet. Viņš piedeva, kaut arī viņu nicināja. Viņš nemeklēja sava labuma, bet deva to citiem. Viņš bija dievs, bet cieta, kā cilvēks.

Tas bija Jēzus.

Būt par dievu nav viegli. Bet tā ir viņa sūtība.

Man vienmēr licies, ka esmu viņš.

Tā viena vienīgā fotogrāfija, kurā jauns vīrietis smaidīgs raugās pretī starp pāris desmitiem citu kāzinieku seju.

Zudusi šī fotogrāfija kaut kur nebūtībā ... būs jāpaprasa tēvam, vai vēl kāda nav tomēr saglabājusies ...

Vakar uzzināju, ka arī pēc rakstura esam tik sasodīti līdzīgi ... "Viņš varēja viesību laikā aiziet prom un atstāt ciemiņus vienus, ja tie viņu garlaikoja ... tā pat kā tu"

Es nekad viņu neesmu redzējis savā mūžā. Viņš liekas nomira vēl pirms manas dzimšanas.

Jocīgi. Iemīlēt cilveku, kuru nekad nēesmu dzīvē saticis. Tikai veca melnbalta fotogrāfija.

Vai varbūt esmu iemīlējis pats sevi? Reinkarnācija? Tas ir vienīgais reinkarnācijas paveids, kas man liekas varētu būt reāls.

Žēl, ka es par viņu zinu tik maz, jo ar tēvu un citiem ļaudīm viņš ir sarunājies maz.