D[ra]kone - March 29th, 2004

Klusi dungoju pie sevis savu shuupljadziesmu tev ...

Un tai vakaraa, kad atkal duseesi man azotee ... to klusi dziedaashu tev pie auss ...

Un teikshu cik laimiigs es esmu ...

... mana miiljaa ...

Ak, buutu man spaarni lidotu pretii saulei, kaa piekuuns ...

Gribaas pacelties augstu augstu virs zemes ... tad sakljaujot spaarnus cieshi klaat triekties lejaa, lai veejsh svilpo manu spaarnu galos, un sirds lai gavilee, nepraatiigaa trakumaa ...

Ak dievs, kaapeec man nav spaarnu?