D[ra]kone - November 22nd, 2003

Nenāciet klāt man rudenī.
Man rudenī jābūt vienai,
Kur lapu dakstiņiem apklāts jumts
Un vēji kā četras sienas.

Pelnu vārdus un atslēgu vārdus
tikai rudenājos es zinu.
Pie manis nenāciet stundā,
Kad savu uguni atdzīvinu!

Kad bijīgi dzirksteli pielūdzu
un pati pār pelniem krītu
izmisumā. No skatienu cilpām
nespējot atraisīties.

Ogles pavardā, mierinot mani,
Klusiņām sarunājas.
Pie manis nenāciet rudenī
Man rudenī jābūt mājās!

Nu beidzot atradu ... Laimas balss šito dziedot ir fantastiska un vārdi ir skaudri ...