šurpceļš.
šurpceļš.
- 28.9.11 18:58
- jāizdomā kkas, lai tos kretīnus izmestu no skolas.
-
0 vēstījaiemest domu
- 13.9.11 11:55
- labi, es atzīstu. veselībai ir jābūt pirmajā vietā.
apņemos naktīs turpmāk gulēt vairāk un dzert vitamīnus.
un jau kuro reizi - ir labāk jāplāno laiks.
-
4 vēstījaiemest domu
- manmantramana
- 12.9.11 20:08
- es tagad skaitu senilu mantru par zaļiem asniem un pavasariem, kas cilpo uz pirkstgaliem apkārt
es skaitu ar acīm ciet, es skaitu ar vaļā, sažņaudzu dūres izmisīgi, izmisīgi un gaidugaidugaidu
tik izmisīgi gaidu pavasari jau šodien, kaut rudens vēl tikai klauvē.
ir, proatms, arī skaistās puses, piemēram, rudeņos puņķoties un gulēt mājās un ļauties aprūpēties, kad istabā sadedz sveces un atnes krāsainus virtuļus, bet tomēr. rudens ir rudens ir rudens, un es alkstu, ilgojos, tvīkstu pavasara. jo pavasaros es iemīlos. dziļidziļi.
-
3 vēstījaiemest domu
- ahh
- 5.9.11 13:53
- cik grūuuuti noskaņoties darbam.
-
0 vēstījaiemest domu
- knipucīši
- 29.8.11 09:07
- mazie stikla gabaliņi, kas saduras pēdās, kad kāp atkal uz sava vellopēda un rullē tālāk ar zemeņu groziņu rokā
tie knipucīši, kas sabirst pa pēdām uz augšu un ielavās sirdskaktiņos, lai pasūrstētu
tādi viņi ir, ne jūras nopulēti, ne paša uzlasīti
vienīgi kurpīte pašvēlēta
lec lec, krupīt, ar sniegbaltītes zābaciņu
-
0 vēstījaiemest domu
- 29.8.11 08:59
- virs mums lūst sērkociņu kaudzes
zem zolēm tvaikoņi pūš
mēs esam ozolu ēnas, plūstam pār zālienu kažokiem, mēs kožam pirkstos, bet nesāp, mēs duram miesā, bet nejūt, mēs mēs mēs
parasta ikdiena, nopūta naktī
-
0 vēstījaiemest domu
- 28.8.11 09:58
- man totāli riebjas visi tie "ak, tu būsi USA? atved man to un šito!" Nevedīšu nevienam neko. Tikai tāpēc, ka negribu, gribu pārmaiņas pēc domāt tikai par sevi, vot tā.
-
0 vēstījaiemest domu
- :
- 26.8.11 00:40
- somewhere between it is and it is not.
-
0 vēstījaiemest domu
- ievēlēties
- 23.8.11 06:58
- es tiešām, tiešām cenšos saprast, ko vēlos. bet. tas nestrādā.
esmu vējrādītājs, esmu neizvēle, esmu vārdotājs.
man patīk vērot, kā mirkļi lido man garām, kā pazūd. es nezinu, vai var būt jelkas skaistāks par to.
un jā. cilvēkiem, kas sāpina, kāds spēcīgāks atdara ar to pašu. man prieks, jo tas ir tieši tas, kas dzīvei ar mums jādara. emociju daudzveidība.
-
0 vēstījaiemest domu
- 26.6.11 22:03
- šodien riktīgs izbesīts.
-
0 vēstījaiemest domu
- 26.6.11 17:28
- mēģinu iztīrīt skapi no miljons vecām mammas mantām. akdieeeees. cik. daaaudz. tiešām mammas nekad neko nemet ārā?
-
2 vēstījaiemest domu
- 26.6.11 14:50
- es te skatījos draudziņos bildes un domāju, kā gan dažiem cilvēkiem neapnīk likt bildes ar pilnīgi vienādām pozām, smaidiem, izskatiem, katru reizi atbildēt uz miljons komentāriem (kā "cik skaista, cik brīnišķīga!" utt.), protams, arī vienādiem? pašapliecināšanās dienišķā deva?
labi, ka vēl foni dažkārt pamainās
-
1 vēstījaiemest domu
- trīs zvaigznītes bez zirga
- 21.6.11 23:22
- man liekas, ka mēs nekad tā pa īsti neatrodam to, ko meklējam.
patiesībā mēs mīlam tikai to, kas mums nemaz nav blakus, varbūt mēs mīlam tikai un vienīgi to zilos ilgu zirdziņus, dipadotājus, kuru pakavi min dziļas un sāpīgas brūces.
lini zem melnzilām debesīm ir spilgti pelēki, spilgti, spilgti, ja ieskatās.
-
4 vēstījaiemest domu
- 21.6.11 22:38
- zaļiem spārniem švīkstot
zaļiem kā spāru acis, zaļiem kā dzīvība
viņi visi man dodas garām
gājputni netveramie, aizkrīt aiz debesīm, apaļas pogas kantainās kabatās
man likās, ka ar laiku jānāk mieram, bet viņš ir rets viesis. nemiera dunoņa atgriežas domās aizvien biežāk.
kas es esmu, tu jautā, kas es esmu, es jautāju, miljoniem tūkstošiem kas es esmu noslīkst novērstās acīs, noguruma jūrās
-
0 vēstījaiemest domu