Mirkļos, kad nekas nenotiek, kā gribētos, es pārtraucu gribēt. Tad nav kaut kādi plāni, kas nepiepildās, tikai neparedzēti notikumi, kuros jāatrod kas tāds, kas var noderēt (vai nu pieredzes vai emociju veidā). Un tad viss kaut kā nomierinās, ja uz to visu skatās no malas :)

tā jau ir, jā.
laikam būs jāpamēģina. :)