zini, man arī šajās brīvdienās domas sējās pavasarīgas. klau, vai nav tā, kad tā vizualizācija šīm divām rindām ir tāda-
agrā pavasara pirms pusdienas saulē pār grāvjiem un strautiem koka gājēju tiltiņi aprasojuši mirgo?

tuvu tam :)

man tas drīzāk no atmiņas - pavisam, pavisam agrs rīts, aprasojis tilts un saule, kas mazgājas ezerā aiz upes. tāda mistiskā sajūta, kad, pirms dzirdi klusus klaudzienus aiz sevis, nepagriezusies zini - nāk.

bet, kad nāk dzērves un gulbji, nevis spoks vai briesmīgais kaut kas un nekas.

jā, kad nāk dzērves un dzērveņu rūgtenais skābums tām līdz.

:)

nē, tu neko nesaproti.. ej taču pa gaisu! Bez skābuma. Dzērves graciozas pelēkās elegantās zeķbiksēs un pelēkās zīda kleitiņās, gaisīgas, trauslas un maigas..
tuk tuk krū krūkrūūū

katram savas dzērves, lācēn,
katram savas dzērvju krāsas.