- brūnumiņi
- 11.10.09 17:17
- un es laukos savācu pilnas kabatas, mazos brūnumiņus, apaļos ar actiņām - pilnas kabatiņas
tā, lai plīst
kastaņu veiksmītes, man reiz teica, tik maiga balss man reiz teica
es ticēšu tai balsij, kad man
kad man vairs nebūs
kam. - noskaņojums: magnetic zeros - home
- 6 vēstījaiemest domu
- 11.10.09 19:16
-
ilgodamies
es šodien, čāpojot uz veikalu un fočējot koku, vienu paspēru ar kāju, pēc tam palūkojos, bet nepacēlu, protams. Kam man. Bet skaisti- dabā.
- piebilst
- 11.10.09 19:32
-
dabā visskaistāk, jā
bet tā muļķīgā cerība, ka viņi pasargās drusciņ
tā man neļāva paiet garām.
(: - piebilst
- 11.10.09 20:51
-
ilgodamies
Parasti es tā sasapņojos grāmatnīcā, ka jāpaķer, ka būs vieglāk, ja atvēršu un palasīšu kaut kur starp mūžīgo nežēlīgo steigu, bet bieži vien nesanāk palasīt un krājas. Tomēr šobrīd niekojos ar "Neaizmirsti vislabāko", Anselms Grīns un, jā, tas tomēr palīdz :)
- piebilst
- 11.10.09 21:37
-
:)
bet tad ir labi.
es šobrīd Gandi autobiogrāfiju mēģinu tvert :) - piebilst
- 11.10.09 21:53
-
savaadie_ritmi
Redzēju foto... tāds tievs, askētisks.
Kā Tev viņa idejas? Taču nevar visam piekrist?
Piemēram, ka vispār nav vajdzīga nekāda dzimumdzīve jeb izsargāšanās, ka jāgavē. Bet turpretī idejas par miera, līdzcietības veicināšanu ir tā vērtas, labi, sakarīgi pamatotas. - piebilst
- 11.10.09 22:19
-
Es pagaidām esmu vien pašā sākumā, kas, godīgi sakot, mani diezgan pārsteidz - viņš stāsta par savu bērnību (autobiogrāfijas nosaukums - my experiments with the truth), kad ir gan zadzis, gan ēdis gaļu... Tagad pamazām lasīšu tālāk un droši vin pakāpeniski gūšu izpratni par to, kā viņš ir nonācis pie saviem spriedumiem, un tad varēšu teikt ko vairāk. :)
- piebilst