tas ir tas, par ko bīstos vispār, jo to pat nevar pierādīt un kur nu vēl pakļaut kontrolei, tās ir impulsīvas pretrunas gandrīz ik uz soļa.
Viena no iezīmēm, kas laikam raksturo visus (nē, nu labi, es nezinu visus) jūtīgos un faktiski nevar jau neko padarīt...

jā, tas parasti notiek tik zibenīgi, ka pašam paliek bail
sajūta tāda, it kā zaudētu vispār jebkādu kontroli pār sevi
brrr

ik pa laikam tā notiek, bet es vēlarvien kaut ko baigi meklēju, tādu ne ta garīgu, ne ta fiziski uzožamu, bet dvēselei tuvu, tādu kādu virzienu, kurā varētu iet savu ceļu, pati savu taku...

jā, es arī, jo liekas - ja izdotos atrast, iestātos miers, kaut kādā tāli netveramā ziņā, bet miers

(:

miers uz brīdi, jo pamatīgs tas tikai aizsaulē. tāpēc meklējumi mūžīgi un ir labi.