15. Jūlijs 2009

• nekrologs
• 15.7.09 01:52
• novelc tīkliņzeķes, meitenīt, un padejo man
  
  
  
  es gribu redzēt Tevi tajā sapnī, kad mani glabās.
  
  mirkli pirms nāves es gribu redzēt Tevi kailu un nomirt ar ņirdzīgu smaidu uz lūpām
  
  jo tu esi mana sieviete lietū, kas raud, un Tu esi izmantots bērns
  
  es pats Tevi izmantoju savos sapņos un murgos, jā, es esmu pedofīls un man sāp tāpat kā visiem
  
  tikai manas sāpes aug caur jaunām miesām un neskartiem klēpjiem
  
  es esmu jaunavu izlaupītājs, naktīs un rītos, un sava prāta tumsās.
  
  ---
  
  viņa novilka tīkliņzeķes un kaila smējās naktī
  tad izgāja curi tumsai un saļima baudā no intīmiem glāstiem
  uz kapiem pa zālīti, zaļu, maigu un dzīvu, neelpo, maita, es Tev saku, Tu nomiri, un es biju Tava simfonija bērēs un smiekli telpas otrā galā
  
  viņa kaila smējās naktī un uzgūlās marmora apmalei ar savu atvērto klēpi
  nāc, nāve, manā klēpī, es esmu gatava, un es Tevi gribu
  skaties, veci, Tu mirušais maita, es piederu citam, mans klēpis izasiņos caur zemi līdz Taviem pīšļiem un Tu mani dzersi kā senāk
  
  smiekli un naids, un kliedzieni
  tik agrs rīts
  viņa smēķē uz kapa apmalēm un mīlējas ar svešām un mirušām sāpēm
  
  nodzēš cigareti uz Tava kapa un pēdējo reizi sevi glāsta
  
  ---
  uzvelc tīkliņzeķes, meitenīt
  es Tevi gaidīšu rīt.
  Tags: īsminiatūras
• te skan: Anathema - Anyone Anywhere
  noskaņojums: baudpilnas skumjas
• 0 vēstījaiemest domu