- vaimanuvai
- 18.1.12 18:05
- man ir smagas aizdomas, ka mans darbs mani ir padarījis ne tikai nespējīgu priecāties par kaut ko, bet arī diezgan īgnu, pesimistisku un iespējas neredzošu cilvēku.
fuj, pretīgi, turklāt vēl tas nenormāaaalais nogurums visu laiku, pat ja guļu pietiekami. - 4 vēstījaiemest domu
- 18.1.12 19:34
-
g
ja nogurums tāds nepamatots, tad iespējams varbūt kaut kādu vitamīnu, minerālvielu iztrūkums?
skumji par darbu. - piebilst
- 18.1.12 19:36
-
gan jau, lai gan cenšos dzert visu laiku visu ko :) vairāk jau nogurums no cilvēkiem katru dienu, tomēr izsmeļ nepārtrauktā komunikācija un motivēšana, un sekošana.
aij, vispār jau laikam es pati vienkārši sabiezinu krāsas, gribas maksimāli labu rezultātu un, kad nesanāk, uznāk apnikums uz visu un visiem.
man stipri jāmācās priecāties par mazām lietām... - piebilst
- 18.1.12 21:15
-
g
Man gluži tas pats, par to maksimāli labo rezultātu un apnikumu.
tā kaut kāda perfekcionistu vaina? heh. - piebilst
- 18.1.12 21:18
-
smaga aizdoma, ka tā.
kkas jāizdomā, lai to perfekcionismu apietu :D - piebilst