[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 17 most recent journal entries recorded in
dragon_king's LiveJournal:
| Monday, November 3rd, 2008 | |
| 10:38 pm | Un liktenis viņā izsauca 25 gadus krātu naidu. Kas iemācīs tam uguni spļaut. |
| Tuesday, October 28th, 2008 | |
| 8:55 am | Un nākamais solis viņa izaugsmē ir tuvo lokā par cūku kļūt, un attālināties, tādējādi audzinot savu neatkarību un patstāvību. Solis pa solim, posms pēc posma - pretīm galamērķim. Tā viņš lēnītēm, citiem nenojaušot, uz savu mērķi kustās. Pārdomājot katru soli, un maldinot apkārtējos. Tā viņam bija mācīts - dzīvot 2-as dzīves. Vienu īsto, otru, lai īsto slēptu. |
| Tuesday, October 21st, 2008 | |
| 10:39 pm | Vientulība, lika viņam sākt rakstīt uz savas alas sienām. Iesprostots. Atšķirīgs. Nespējis atrast savas mājas un sev līdzīgos. Viņš sāka apgūt pasauli, lai īstenotu savu mērķi. |
| Saturday, June 14th, 2008 | |
| 12:23 pm | Reizēm tev stāsta par lietām, kuru itkā nav, kas nav patiesas, kas ir mana iztēle. Paiet laiks. Un tās notiek. Un tad es sev jautāju, vai tiešām es visu nepareizi saprotu? Nu cmon. Tas nenāk viss no tukša gaisa. Tā ir puzzle, kas top no maziem gabaliņiem, kamēr iznāk bilde. Un tas, ka reizēm cilvēki kaut ko noliedz, ir tikia tāpēc, ka viņi nenojauš. |
| Friday, June 13th, 2008 | |
| 11:22 pm | Miera vakars. Bez jums. |
| Friday, May 16th, 2008 | |
| 4:30 pm | Pēc laiciņa varbūt, Tu gribēsi mani atšūt. Bet varbūt nē, jo es nedzīvoju paspārnē. :) |
| Tuesday, May 13th, 2008 | |
| 4:30 pm | Šī taka ir mana Un indēt sevi jau sen ir gana. Es vēlreiz izrauju sev sirdi, nolieku plauktā - tā pukst. Dzirdi? Drīz apklusīs tā. Un apstāsies pulkstenis plauktā. Neko nejautā. Viss notiek kā rakstīts mana likteņa grāmatā. Līdz pēkšņi tas atkal sāks strādāt. Pats. Un sāksies no gala. Mans dzīves rats. |
| Tuesday, May 31st, 2005 | |
| 6:09 pm | Trīceklis. Esmu par daudz centies dzīvē saprast sievietes psiholģiju/domāšanu. Un zinu pietiekami daudz, lai varētu pateikt. ka mums vairs nekas nekad nespīd. JO viss jau ir sabojāts. Nepareizs sākums, nepareizs turpinājums.. un pavisam nepareizs nobeigums. Bet vainīgs? Dzīve. Šodien dzeršu. Current Mood: Tūlīt jāiet tikties ar BoRdo. |
| 4:35 pm | Es mīlu. Es atkal mūku. Rokas trīc, man ir slikta dūša. Liekas, ka es tūlīt ģībšu. Šodien nav labākā diena dzert.. bet no otras puses - tā gribas. Es vienkārši baidījos to teikt, pirms nebiju drošs. Es baidījos ko uzsākt, pirms nebiju drošs. Tagad es esmu drošs. Tagad man sāp. Un tagad... man "jāatradinās". Itkā jau esmu pieradis... vismaz man tā likās. Bet tas tikun tā nav viegli!!!! Bļin. Man mīlestība ir kā inde, kura manīik pa laikam ieplūst.. un indē, indē , indē! Līdz vienreiz man tas apniks... kas tas par lāstu? Kam man šīs ciešanas? Man to nevajag. Es vienkārši gribu dzīvot. Ak jēl es gribu būt kā visi... bet taj pašā laikā esmu gatavs iet savu ceļu. Ceļu, kas man ir jānoiet. Tikai reizēm vajag kādu, kas ... reizēm ir vajadzīgs atbalsts. Viņa varēja būt mans atbalsts... es cerēju. Es tam ticēju. Un tagad es nožēloju, ka es tam ticēju. Es spēlēju to spēli. Mierīgi, nesteidzoties.. bet ar laiku es sāku zaudēt kontroli. Tas nav tik viegli būt blakus, apzinoties, ka Tu neesi vajadzīgs. Bet Tu nevari tik viegli aiziet, jo Tu gribi, lai nevienam nerodas nekādas aizdomas. Taču ja tu aiziesi, tad kāds sāks prātot - "Kāpēc?". Un sapratīs... Bet nu man jāiet. Jo es vairs nevaru. Es cerēju, ka Viņu nemīlu. Cerēju, ka tās ir vienkārši simpātijas kā pret cilvēku. Draudzīgas. Bet.. ak jēl.. Es gribu viņu visu. Bet tagad... es aizeju. Current Mood: slikti |
| Wednesday, May 25th, 2005 | |
| 8:41 am | Biku padomāju... biku sapratu.. tagad rīkošos. Dažreiz tomēr sievietes ir tik aklas.. &) Bet varbūt vienkārši mēs, vīrieši, nemākam pateikt tā, lai viņas saprastu? &) Man vajag ideālu vietu romantiskam randiņam. Current Mood: noskrējies &) |
| Monday, May 23rd, 2005 | |
| 12:12 pm | Nu ko... Es zinu, ka Tu negribi nevienu sāpināt... bet Tev jāsaprot, ka ja Tu nesāpināsi tagad, tad pēc tam būs vēl sliktāk. Tev vairs nav izvēles - sāpināt vai nesāpināt... Tava izvēle = sāpināt tagad mazliet... vai sāpināt vēlāk, bet stiprāk... Un laiks iet pret Tevi. Paskaties uz sevi! Tu esi kā medniece, kas sagūsta medījumu... un moka. Ne nogalina, ne laiž vaļā. Tu lēnām to turi pie sevis, un grauz. Bet nenogalini. Un nepalaid. Tev nemaz negribas ēst.. bet tu grauz. Jo Tev patīk. Un Tu tur neredzi neko sliktu. Un tu baidies laist vaļā, jo domā, ka tagad Viņš tāds sakošļāts tur viens nomirs... neizdzīvos. Un tāpēc tu labāk izvēlies košļāt tālāk. Lai viņš nemirtu... Bet Viņš... viņš ņem, un aizmūk pats. Bet aizmūkot liek saprast, ka Viņš GRIB DZĪVOT! Taču mednieks nav vainīgs. Vainīgs ir upuris, kurš vienkārši nav pietiekami ātrs/stiprs lai aizmuktu/izdzīvotu. Un arī upuris nav vainīgs, ja mednieks to nenoķer... Vienkārši lai izdzīvotu šai pasaulē ir jābūt labākam, neatkarīgi no tā, vai tu esi Antilope vai Lauva. Current Mood: kluss |
| Monday, May 16th, 2005 | |
| 5:22 pm | Bet es cenšos... Tiešām! Es esmu pirmais, kas mūk no "slīkstošā kuģa.. atvaļinos. Es visiem pateicu savu prognozi - firma izturēs labākajā gadījumā 2 gadus... Šodien sadirdēju, ka +/- gada laikā ~30% darbinieku sekos manam piemēram. Hmm... tie.. kas man dvesa cerību, ka ar laiku ŠEIT kļūs labāka situācija, tagad paši mūk man līdzi. Kāpēc es šodien klusēju? JO kad es esmu dusmīgs, tad labāk man pabūt vienam. Ar savām problēmām esmu pieradis tikt galā pats. Ai.. un šovakar vairs neko negribu. Gribu pabūt viens un apdomāties. Lai gan dažreiz es baidos domāt... jo tā pati "pozitīvā domāšana" jeb "optimisms"... varat iedomāties kā tas var sagraut neveiksminieka personību? Katram pašam jāzin, kāda domāšana viņam ir pieņemamāka. Es esmu pesimists. Citi saka, ka jāpiestrādā pie sava pašnovērtējuma.. ka jāpiestrādā pie pārliecības sevī... Kāda pārliecība???? JOpcik! Tu to dari vienreiz - nepaveicas.. nu ok - "kam negadās". Tu saņemies, atgūsti spēkus un meties jaunā cīņā... neveiksme. Tu strādā pie sevis... tu taisi no sevis supercilvēku. Un beigās tu atkal ciet neveiksmi brīdī, kad tev šī veiksme ir tik ļoti vajadzīga... un tas tevi sagrauj tik stipri, ka pēc tam atgūties ir grūti. Pārliecību par sevi cilvēks nevar iegūt viens. To viņā ir jādveš apkārtējiem. Tā, kā to daru es... Current Mood: izsmelts |
| 3:59 pm | Sievietes... Vīrieši... es.. jūs. Ir zināms cik daudz pasaulei spēj dāvināt vīrietis. Cik daudz viņš spēj radīt... cik daudz pasaulē ir bijis izcilu vīriešu... Bet nekas tāds nebūtu noticis, ja nebūtu otrs dzimums, ar kuru mums ticis lemts dzīvot kopā... jo taču lielāko ties tieši viņu dēļ mēs - vīrieši spējam "gāzt kalnus".... Aii..... Mani dažreiz pārņem tādas dusmas, ka es tās izgāžu sevi mokot. Dusmas... es nezinu uz ko. Uz to, ka esmu ideaals... bet negribu to rādīt... gribu, lai to pamana. BĻA cik daudz luņu staigā pasaulē, kas aizrunā brīnišķīgām meitenēm ausis.. beigās parasti izrādās, ka viņi nav pat ne puse no tā, ko par viņiem domāja sākumā... a es.. Nah man vajag tos komplimentus, ka esmu tāds un šitāds.. jā esmu superīgs, mīļš... pfff. Paldies! Atklājāt Ameriku! ZB šitas viss! Kāpēc viss nav tā, kā tam jābūt??? Kur ir kārtība? Kāpēc iegūst "sliktie", bet "labie" vienmēr cieš ? Dievs, ja tu mani dzirdi, dod man varu! Taču pagaidi.. es vēl neesu gatavs. Jo ilgāk es dzīvoju un visu šo redzu, jo vairāk dusmas manī krājas.. es jau sen pazaudēju baltos spārnus.. un baidos, ka drīz to vietā var izaugt melni... Man šķiet, ka savienojot Varu ar tām dusmām... pasaulē var sākties karš.. karš, par kuru daudzi jau sen ir aizmirsuši.. karš, kuru daudzi uzskata par izdomājumu.. leģendu. Bet Mēs taču zinam... un tās zināšanas ir bīstamas. Zini...? Kādreiz man šitas viss var apnikt... un es sākšu mainīties... un es ceru, ka tas nekad nenotiks! JO... es negribu būt tukšs un parasts. Es izturēšu! Bet tomēr pagaidām.. katrs pārdzīvojums.. katra sāpe ... katra neveiksme.. liek man cīnīties.. cīnīties pirmkārt ar sevi, lai turpmāk tās mani vairs nepiemeklētu. Katrs zaudējums man ir kā iemesls piestrādāt pie sevis un savas fiziskās, intelektuālās & garīgās attīstības. P.S.- dažreiz mani pārņem bailes, ka es varu palikt traks.. ne vārda tiešajā nozīmē... es gan drīzāk izteiktos savādāk: "mūsdienu sabiedrībai nepieskaitāms/nepieņemams"... bet man nav vajadzīga šī sabiedrība, kurai mani nevajag. Ak dievs.... ļaujiet man dzīvot un nelienat. A es turpināšu meklēt savas mājas. Un kādu dienu es beidzot atradīšu mieru.. atradīšu "savējos"... un tad es beidzot kļūšu laimīgs. Uz mūžu... Current Mood: dusmīgs |
| Saturday, May 7th, 2005 | |
| 9:37 am | Atkal viens. Tu vari domāt, ka gļēvulis es esmu. Bet tu saprastu.. ja manas dzīves nastu nestu. Mans ceļš ir vientuļnieka taka. Un liktenis par mani ar to pašu saka... Es eju vienmēr viens bet stiprs. Un man vienalga - ārā saule spīd vai mitrs. Man ir savs ceļš, savs uzdevums šaj zemē skaistā Un beigās man ir jāpaceļas gaisā... Tu tici, ka man pieminekli celsi Tu. Nevienam citam es nemaz to neļautu... Tas stāvēs skaists un stalts taj meža pļavā... Un lūkosies Tev acīs, dzīvos sirdī tavā. Current Mood: atkal viens |
| Monday, April 18th, 2005 | |
| 8:44 am | Pirmaa diena. Izaaju no maajas. Aizsaigaaju no viesniicas "Latvija" liidz 16. troleibusa galapunktam (Shmerlis, pie "ALFAs"). Tad nogriezos ejot gar Shmerlja kinostudiju, un aiz taas griezos pa labi taisot liikumu ap Alfu, peectam iebrienot mezhaa. Tad kaadu laiku blandiijos pa mezhu. Aizstaigaaju liidz "kalnam", kur ar Kristiini un Sintiju reiz bijaam. Paseedeeju kaadu briidi tur klausoties kaa veejsh puush caur priezhu zariem. Tad iegaaju pamestajaa maajaa. Izpeetiiju to. Patiesiibaa taa maaja man joprojaam patiik, tikai taa vieta vairs ne. Tomeer paaraak daudz cilveeku apkaart... manaa mezhaa bij savaadaak &) Tur jutos briivs. Veel uzgaaju uz 2. Pasaules Kara ebreju masu kapiem(kapeneem) vai pieminjas vietu. (Taada teritorija, kur atrodas vairaakas lielas apbediishanas vietas (cik sapratu), kuraam virsuu staav akmenji (bez uzraxtiem). Tajaa teritorijaa visur ir betona stabi, ar 1941-1944 gadu simbolikaam. Sajutis taas vietas auru, gaaju taalaak. Apmetu veel dazhus liikumus caur mezhu beigaas iznaacu 16. troleibusa otraa galapunktaa. Par cik nezinaaju, kur iisti atrodos sekoju troleibusa vadiem, liidz tie mani izveda uz Briiviibas Gatves. Un tad jau celjsh maajup bij skaidrs. Pie VEF Kultuuras Pils uz celja ieraudziiju lielu zhurku. Nabadziite staigaaja pa celju, kur braukaa mashiinas. Izskatiijaas, itkaa vinja buutu akla, jo gaaja itkaa uz smarzhu, ostot zemi. Mashiinas taa neredzeeja, tikai katru reizi, kad mashiinas ritenis nobrauca gar taas pashu kjermeni, taa bailees palecaas. Vienu briidi man jau likaas, ka to nobrauca. Acis saasarojaas. Bet ne. Vinjai bij lemts izdziivot. Ak Kungs, to vareeja pa visu to laiku nobraukt desmitiem mashiinu. Kaadas 10-15 minuutes staaveeju un veeroju, kaa vinja ciinaas par izdziivoshanu. Beigaas ... (turpinaashu veelaak, man klienti.) Current Mood: sirsniigs un labs Current Music: neesu veel tik taalu ticis &) Nevar visu uzreiz. |
| Sunday, April 17th, 2005 | |
| 3:15 pm | Apjukums. Ko parasti peec piedzimshanas dara? Laikam saak iepaziit apkaartni un apkaarteejos. Viss skjiet tik interesants... un pat liekas kaa sveshs.. neredzeets. Uz visu ir galiigi jauns skatiens. Viss ir savaadaaks. Skaistaaks. Un arii es. Tomeer pagaatnes atminjas veel nedaudz spiezh kruutiis. Reetas sirdii veel existee, un esmu sheit, lai taas sadziedeetu. Runaa, ka pasaulee esot zaales, kas sadziedee reetas sirdii. Es esmu sheit, lai taas atrastu. Un taa... mekleejumi saakas. Un saakas arii piedziivojumi. Current Mood: izzinoshs, ieintereseets Current Music: Pink - Just Like A Pill |
| 2:52 pm | Atdzimshana. So. Let's begin &) Japaanjiem ir sena gudriiba: "Tas, kas tevi slavee, ir tavs pretinieks, bet tas, kas tevi kritizee, ir tavs skolotaajs" Un es vienmeer to biju zinaajis, pat pirms uzzinaaju, ka japaanjiem ir taada gudriiba. Varbuut tieshi taapeec mani vienmeer ir vilcis uz austrumu pusi. Man vienmeer ir simpatizeejushas ciinju maakslas un austrumu kultuura, filosofija, pasaules uztvere, domaashana. Saapes mani vienmeer stumj uz priekshu. Jo lielaakas saapes, jo vairaak es speeju paveikt, jo vairaak es speeju sanjemties. Varbuut tas ir izskaidrojams ar to, ka darot kaut ko man nav laika apstaaties, aizdomaaties un iekrist depresijaa. Es visu laiku esmu depresiivaa staavoklii, bet es tai nelauju izlauzties aaraa. Es tai nelauju paarnjemt manu sapraatu. Es ar to ciinos. Pretojos... tachu briizhiem es nespeeju nedomaat par VINJU. Ak Sveetais Puukju Gars, es nespeeju tam pretoties. Iipashi, kad esmu viens. Bet es censhos. Es zinu, ka kaut kur VINJA ir. Un shoreiz man skjiet, ka ar K. man ir tik daudz kopiiga.. baac mees bijaam tik labaas attieciibaas... tik labi draugi (varbuut pat).. vismaz vareetu buut. Bet kaapeec peekshnji shis zibens speeriens? Un pekshnji man vinjas saak pietruukt. Ik mirkli man gribas buut ar vinju blakus, runaat ar vinju... ak dievs tas nav labi. Taa jau ir noticis. Viss atkaartojas... tachu es zinu, cik gruuti man bija toreiz. Tas nedriixt atkaartoties. Ak Dievs ja es kaut ko dziivee gribu panaakt, tad man ir jaaciinaas par katru iespeeju. Lai man uz sirdsapzinjas nav sajuuta, ka es neko nedariiju.. ka es padevos. Tagad nav labaakais briidis raxtiit... pagruuti sakoncentreeties... bet pavasaris lika sevi maniit. Current Mood: apjucis Current Music: The Offspring - Why don't You get a Job |