Tu vasarā uz gandrīz gadu dodies prom un man ir jocīgi ap dūšu. attiecībā uz tevi tik labi darbojies teiciens "no acīm prom, no sirds ārā", ka es pati nesaprotu - kā tā? iesākumā likās, ka es no šī miesta varētu pārvākties pie pirmās iespējas, bet redz - nemaz nevajadzēja. tik dažādas mums ikdienas un tik nekopīgi draugi mums, ka tas ir tikai palīdzējis. mašīnu gan šad un tad pamanu, bet ne jau tā, kā agrāk. ārprāts! vai tiešām laiks visu saliek pa plauktiņiem, vai tomēr mēs paši izdzīvojot nepatīkamās sajūtas un situācijas tiekam galā? atceros, cik reizes negribēju, lai tu darītu tā nevis šitā. cik reizes neesmu tev rakstījusi, kad biju mazliet iedzērusi un prasījās tavs mīļums. ha! nu vairs nē. nu man gribas pateikt "have a nice life" un "labu ceļavēju!" bez dusmām un naida. skumji gan mazliet ir, bet tās tādas saldās skumjas.

Tags: priekā
Current Music: U2 - Sometimes You Can't Make It On Your Own