nācu uz darbu ilgi.
domāju, ka viņš brauks pa ceļam pretim. nebrauca, bet ta jau nekas. viss var gadīties. :)

un tagad mani māca, ka labāk tā viegli ar viņu. ka ar eksistenciāliem jautājumiem es, iespējams, tikai velku uz leju un prom no sevis.
es tomēr klausu.
esmu bezrūpīga, mierīga.
un vispār patikšana, pievilkšanās, viss, kas ar to saistīts, ir taču bezgala skaists. kāpēc bojāt ar ko tādu.

esmu bezgala mīļa un iecietīga. ar nolūku pāri nedaru un ļaunu nenovēlu.
un es tiešām nevaru saprast ko es te ņemos.
viss ir labi, esmu dzīva, spējīga just, gaidīt un vēl visuko. nav ko degunu pa zemi vilkt.
es pat neprasu kāpēc.
es tikai prasu kad?
kad pastāstīs ..
kad uzsmaidīs ..
kad būs ..
jo neziņa ir visvisvis.
šodien viņu pat pusdienlaikā satiku.
redzēju.
nobijos un pagriezu galvu uz otru pusi, negribēju, ka viņš mani sasien ar savām mīļajām acīm.
tāpēc aizgriezos. atnācu līdz darbam un nožēloju. vajadzēja taču plati smaidīt, starot.
a to nākamreiz.

Current Mood: aiaiai
Current Music: new radicals - someday we'll know