Jaunie paziņas par draugiem, vecie draugi par paziņām. Mūžīgais ritums.
Jauns darbs, jauni paziņas. Ritenis turpina ripot pa kalnu lejup.
Un varbūt šoziem beidzot iemācīšos ko vairāk par traukšanos pa kalnu lejup uz aizdomīga paskata ragavām, dzerot šampi zem zvaigžņu pielietā debess klaja, ko vairāk par pikošanos, kamēr pirksti atsalst tā, ka grūti pat izģērbties, kas procesu padara vēl burvīgāku. Varbūt šoziem es beidzot došos uz Kalnu Ar Pacēlāju un pavērošu, cik skaisti un viegli var laisties lejā pa nogāzi. Ja būs pietiekami iedvesmojoši, pamēgināšu pati.
Un varbūt šodien man atvērsies acis. Vai rīt. Rozā brillēm ir savs derīguma termiņš.
|