Domas kriksis turpinās lavīnā. "Kā rīkotos, uzzinājusi, ka dzīvot atlicis tik gadu?" Jā, kā? Ceļotu, bauditu, mīlētu, smaidītu, tvertu... Mainītu visu esošo līdz pamatiem. Carpe diem līdz vīlēm? Bet tad - smieklīgi patiesā sentence - dzīve ir neizārstējama slimība ar letālu rezultātu. Piedzimstam, zinot, ka mirsim. Un pilnībā baudīt dzīvi varam tikai līdz zināmam vecumam - audzināšana, pienākums,.... sistēma. kas nevienu nedara laimīgāku, tomēr pastāv kā haosa pretmets. Par to tagad vairs ne.
Dīvaini - ja zinātu, cik ilgi vēl atlicis, zinātu, cik ļoti jāforsē. Oh, arī šeit var atrast optimālo variantu - zem gada. Un tad būtu ļoti vienalga [lai neiztektos krieviski] par sistēmu, par to, ko vajadzētu un ko ne, par kaut kādiem mistiskiem sabiedrības noteiktiem ierobežojumiem... Tik paspēt to un šo. Nevilkt garumā, bet izbaudīt visas varavīksnes krāsas, piepildīties.
Loģiska nobeiguma šai domai nevar būt. Vismaz šobrīd. Tāpēc ziņkāres pēc -
Un kā rīkotos Tu?
|