kādā jaukā dienā...

ja tu būtu te, tad tu lēnām ienāktu manā istabā, pašķirtu nost mazās papīra sniegpārsliņu virtenes, paskatītos uz mani un pasmaidītu. es nosarktu, lēnām paceltos no baltajiem spilveniem, palagiem un segām, atglaustu matus un palūkotos ar to vilinošo un viltīgo skatienu... tu apsēstos man blakus, noglāstītu seju un acu plakstiņus. es smaidītu un paliektos uz priekšu, nolaizītu lūpas un aizvērtu acis. tava roka uz manām lūpām, tavs augums pie mana auguma. tu mani skūpstītu un laiks apstātos, tavu pirkstu galu pieskārieni mani pamazām nogalinātu, novestu līdz tai robežai, kur vairs nevar saprast- sāpes vai bauda? tavas rokas glāstītu manas krūtis, tavas lūpas skūpstītu manu kaklu, plecus un krūšu galus. es būtu tava.