kādā jaukā dienā...

es bez tevis nevaru, nevaru.
saproti, ka man sāp, ja pat jāņus mēs nevar pavadīt kopā.
es dusmojos, jo tev šķiet, ka viss taču ir labi, tu mani esi piekabinājis citiem un nodrošinājis labu kompāniju, bet tu mani nepazīsti... man nevajag kompāniju un jautrību. man vajag, lai jāņu naktī ir kāds, kuram iedot roku, pret kuru atspiesties un kurš sasildītu, kad no jūras pūš vējš.
man vajag siltumu un drošību.
tev ir, tikai tu nedalies.

ir pusseši.
iztīrīšu māju, ieiešu dušā- nomazgāt jūru, smiltis, alus un cigarešu pēdas...
skatīšos vella kalpus un dziedāšu pilnā balsī: "Trīs vīri cēlās kaujai..."
pie velna, man taču tevi, Tiņ, nemaz nevajag...
ne šōbrīd.

es klausos vaļus.
ltv7
es negribu būt cilvēks.
un redz, redz, /g/ mani nosauca par garlaicīgu.