kādā jaukā dienā...

kā es to varēju saprast tikai tagad, vai arī manas mazās muļķa smadzenītes atkal ņirgājas?
es skatījos tās sen sen pagājušās vasaras bildes, es pat vairs neatceros, vai pagājušā gada vai aizpagājušā, un, kad es atkal redzēju viņu, tad sirds tā nedaudz smeldzīgi sarāvās.
nu kā es varēju to nezināt? ne tad, kad mēs maijā satikāmies, ne pirms tam ziemā, ne pirms tam vasarā... kā es varēju nezināt?
muļķe.
un tagad man šķiet, ka es esmu iemīlējusies.
bet teikt taču nedrīkst nevienam.

dzeru alu un domāju.
(pēdējā pudele zem gultas vēl bija).
kā būtu iziet uz balkona uzsmēķēt kailām krūtīm?