| |
[Nov. 19th, 2020|02:15 pm] |
Целовальник
I м.
Должностное лицо, выполняющее работу по сбору податей, а также судебно-полицейские и другие функции (на Руси конца XV - начала XVIII в.).
II м.
Продавец вина в питейном заведении, в кабаке (Российского государства до 1917 г.). |
|
|
| ß |
[Nov. 12th, 2020|11:42 pm] |
vells man dīdij, iegāj akkal šuon tai feisī un sāk rakkātiesi pēc vien kadr aijā hujaskā sakarā. tinn nah vis to bant uzapukaļ un sazīmēj pulk jau tāļāk aizgāš dvēselīš. bišen stūlb, ka dāļ nuo šamem i atstāš jautājens, uz kurīm nu i jau pa vēlēn kuo atibildēst [a platuo ē].
kliķ on biļd fōr mjūzak
 |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2020|09:20 pm] |
Ansis Alberts Kaupēns (1895. gada 2. novembris — 1927. gada 6. maijs) bija latviešu slepkava un laupītājs.
Renārs Kaupers (dzimis 1974. gada 1. septembrī Jelgavā) ir latviešu mūziķis, dziesmu tekstu autors. |
|
|
| no kļūmīgo uzrunu apcirkņiem |
[Nov. 9th, 2020|05:24 pm] |
|
Hell, my angel! |
|
|
| lokdauņi ibiōmaķ: šahs un mats |
[Oct. 29th, 2020|08:42 pm] |
„Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts arī noteikt, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzīto lietas tiesās primāri, izmatojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.”
Tur nav kaukāda durkas kļūda iezagusies? Primāti tak tiesās, ne? Primāri nemaz nevar tiesāt. Primāri var izmatot un atblusot. |
|
|
| |
[Oct. 14th, 2020|02:42 pm] |
tā kā mums mājās rit dušas remonts, mazgāties jābrauc uz bērnības dzīvokli. vakar nolēmu pārbaudīt, vai tiešām vecāki ir izlidinājuši laukā visus vecos vinilus, kā viņi man te viendien ieklārēja.
nu, skaidrs, ka atkal ir pavilkuši pastariņu uz zoba! gandrīz visas plates (saskaņā ar manis 80tajos veidoto inventdūras sarakstu) ir vietā. ar prieku izcilāju to ekslektisko mikstdūru un ļāvos nelielam atmiņu uzplaiksnījumam. tā, piemēram, atcerējos, ka pret 1. klases beigām sencis no kādas tur Hujstōnas vai Hjūstōnas pārveda trīs plates, kuras galvenokārt vienoja trūcīgi tērptu estrādes mākslinieku portrejas uz priekšvāka. lūk, tā tas apmēram izskatījās.
:format(jpeg):mode_rgb():quality(90)/discogs-images/R-949123-1202595635.jpeg.jpg)
:format(jpeg):mode_rgb():quality(90)/discogs-images/R-372836-1470249955-4298.jpeg.jpg)
es šīs plates nebiju klausījies kopš plusmīnus vidusskolas beigām. tā nu sanāca, ka izlaiduma svinīgā daļa sākās ar to, ka aktu zālē ienesu okupācijas karogu, bet beidzās, savukārt, ar manu īsu uzrunu klātesošajiem, no kuras diemžēl par laimi atceros tikai divas mūzikālas references – uz Pink Floyd ķieģeli sienā un obskūrā VIA Skyband pēdējās dziesmas piedziedājumu – Though loving you was hard to do, it was easier than saying good-bye.
tā kā internātos šīs grupas veikums praktiski nav atspoguļots, illustrācijai pievienoju šo skaņdarbu, kurai pielipināju vienu no savām pirmajām drōnvidejām.
Skyband |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2020|01:28 pm] |
|
pareizs laiks: pizģec un divas minūtes |
|
|
| invent, dūra |
[Sep. 18th, 2020|10:42 am] |
• jātaisa inventūra
• jānodod tara
• jābrauc tūrēs
• jāatgūst vara |
|
|
| Hé hæfþ smocapípan fulne |
[Sep. 9th, 2020|08:42 pm] |
|
Bardcore |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2020|06:42 pm] |
apkopjot mājaugus, it īpaši, ja to skaits velk uz simtiņu, fōnā der uzlikt ko uzmundrinošu. par provi, viena tumsnēji gaiša hailendera pārspriedumus par to, kā tad viš i bijs un kā ta viš tagadiņ ir.
tas pats vien viš viš i.
Nīls Olivers |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2020|08:08 pm] |
pamosties, kamēr vēl ir diena, vienmēr ir drus' neērti. naktī vieglāk, kaut arī saprast var tikpat ne cik.
ziedi milicijai |
|
|
| dailies (daily lies) |
[Aug. 18th, 2020|11:42 pm] |
viss sākās ar to, ka es svētdien (tas tiešām bija tikai aisffakar? vismazpusmēness šķietas riņķī) pirmo reizi dzīvē paņēmu īkšķotāju. acceļā no Zīgvoldes uz Riiu. hičhaikeri Kubā neskaitās, tad man nebija stingrā parauga licenzes un drusku par maz asiņu rumā.
vispār savādi atrasties uz ceļa kā autōmotōbīlistam.
/pēc svētdienas un pirms pirmdienas pienākas būt savātdienai. savaite gluži nesanāk, tak ir uz to pusi./
perifēri ievēroju viņu kā trīs koherenti ietumšus stateniskus pikseļus uzcepta asfalta lielceļa malā 5-7 Zemes sekundes, iekams piešķīlās, ka tas ir balsotājs. pirms gadiem 34 aptuveni šai vietā mani nozvejoja viens izcils baptistu mācītājs gandrīz septītajā žigulī, lai gan par to es tikai tagad atcerējos. divos vārdos, neveikli nobremzēju kādus 42 metrus aiz viņa, drusku jau pārkāpu (kādus 15), bet tur visi piš ar 25 pa virsu, un tie pāris sānu pikseļi viņus attiecīgi toččen pist nepaspēj.
– neesmu termometrs, bet tev es grādus četrdesmit dotu, nemirkšķinot ne aci! – pasniedzu roku kalsnam skafandram, kas, pirmā balkōna krēslā atslīdzis, cīkstas ar termoregulācijas pārrāvumiem, pārplūstot sviedriem un atslaukot tos visās pieejamajās tekstīlijās, lai dotu vietu sviedriem nākamajiem.
– ilgi gaidīji? – es pieklājības pēc pavaicāju, bet N. no Plakanciema svinīgi klusu elso vēl kilometrus desmit un savas neverbālās pārdomas par notikušo ataino trešā pirmsinfarkta diriģenta attiecīgi cienīgiem žestiem.
– tagad jau visi baidās… – ašpadsmitajā minūtē lēni ierunājas mans līdzgaitnieks.
– badass! no kovida?
– ā, jā, varbūt no tā arī! – viņš beidzot atplauka. – tagad jau tādi laiki… cits pat no sevis baidās, haha.
– tas ir vienīgais, no kā ir pa īstam vērts baidīties, – es sausi uztvēru sarunas pavedienu, un līdz pat autōostai mēs nobazarējām kā brālīši; ikkurš psihōnerapeuts atslīgtu stūrī harē rāms.
– tu dzert gribi? – redundanti apprasījos, strauji iestūrējis benzīntankā.
– gribi? tas nav tas vārds! es taču iegāju bendzīntankā Siguldā un palūdzu glāzi krāna ūdens, bet šie man atteica. es viņus nosaucu par kretīniem, bet varbūt viņi tiešām vienkārši mīž.
– ar gāzi un cukuriņu, ja? – forsforskābi neminējis, kārtējoreiz redundēju. džeks atbildē līksmi nogārdzās vien.
paņēmu tankā katram pa pusotram litram. sev – minerālīti. atslēgu gan no aizdedzes aizejot izņēmu. tak ajfōnu ar wāzi atstāju vietā, uz paneļa.
visu Rīgu viņš man savā jaunajā telefōnā rādīja bildes – ļoti pat neko priekš augusti neskolota celtniecības plašprofila speciālista. galnais, ka es nevienam neiepisu pakaļā. man ir klusa aizdoma, ka autōvadīšana nedaudz iejūdz manus atrofējušos okulāros muskuļus, liekot repetitīvi fokusēties uz aizdomīgiem piksēļiem i pārsimts metru, i pārpac minimetru lauka asumā.
bij tač kaukāds tosts par asu redzi, ne? okkulus akūtus!? daudz baltu dieniņu? ā, jā, nē – acu gaišumam, lai iet pēdējais, viņš arī liekais.
iesaku jums iet un balsot. jeb īkšķot. es pacelšu. jo kā var nesolīt.
vecie vārdi jaunās skaņās |
|
|