Man sākumā nepieleca, kāpēc pārdevēja pret mani izturējās tik pārspīlēti Rīgas alkohola bodei netipiski laipni, kad pirku kafiju. Tikai vēlāk aizdomājos par to, ka zobārsta anestēzijas rezultātā runāju kā cilvēks ar garīgām problēmām.
Elizabetes un Tērbatas ielu krustojums. Gājējiem sarkanā gaisma. Bariņš gājēju, ieskaitot mani, laiski dīžājas pie krustojuma. Automašīnas lēnām un cienīgi veic kreiso pagrieienu no Elizabetes uz Tērbatas ielu. Pie apvāršņa parādās jauniete uz velosipēda. Glītā, plandošā, puķainā kleitā, milzīgām saulesbrillēm. Pat nepiebremzē pie krustojuma, spraugā starp divām automašīnām, kas tobrīd veic pagriezienu dragā pāri. Autovadītājam laba reakcija, nevis notriec rinteņbraucēju, bet sabremzējas. Arī nākamais, nevis iepriekšminētajam ieteš aizmugurē, bet sabremzējas.
Var jau būt, ka tā vajag.
Ir cilvēki ar politisko pārliecību vai drīzāk pat ticību. Jauka un slavējama lieta, allaž esmu cienījis jebkādus reliģiskos strāvojumus. Mums, pseidobudistiem, ir nedaudz savādāk - mums ir atļauts arī Budu nosaukt par stulbeni un nejēgu, ja vien varam piemeklēt argumentus, kālab tieši. Tāpēc arī politiskās pārliecības nav. Līdz ar to, gadījuma pēc, ja būšu kaut kur sava vēlēšanu steliņģa tuvumā, jau laikus izdomāšu, par ko nobalsot:
1.Izvēlēšos politiskos spēkus par kuriem noteikti nebalsošu - apskatīšos visu sarakstu pirmos pieciniekus, ja tur būs kaut viens cilvēks, kurš subjektīvi šķebina, par sarakstu nebalsošu.
2.No visiem pārējiem - apskatīšos, kurā no sarakstiem ir visvairāk draugu vai labu paziņu.
3.Ja būs saraksti ar vienādu skaitu draugu vai paziņu tajos, izvēlēšos to, kurā draugiem vai paziņām kārtas numurs ir tuvāk nullei.
Prasti, vienkārši un man būs tīra sirdsapziņa:))
Un kā tu, cibiņ, atzīmē Starptautisko gotu dienu?
"Piebiedrojoties daudziem apsveikuma uzrunu teicējiem, Dimants sacīja, ka patlaban visi nodokļu maksātāji ir savā veidā sabiedrisko mediju īpašnieki, bet, veidojot stipru, vienotu sabiedrisko mediju, iedzīvotāji varēšot par to būt lepni un labprāt maksāt īpašu mediju nodevu."
delfi.lv
Meklēju pēdējo spēlētāju (trešo no trim) Eclipse Phase kampaņai.
http://klab.lv/users/indulgence/555
No savas puses varu piebilst tik to, ka interesanti pavērot, kā cilvēki cepjas tikai par to, ka, iespējams, nav inteliģenti trijās paaudzēs. Ko tur daudz cepties? To tak tāpat nevar mainīt. Za to, vienmēr var iekrāt, nopirkt aifonu un automātiski kļūt par inteliģentu vismaz pirmajā paaudzē.
Pārnāku mājās, ieeju istabā, bet tur abi kaķi, pieglauduši ausis un uzmetuši kūkumu, metas uz loga pusi un ilgi kaut ko pēta priekšnamā aiz manis. Viņi jau atguvušies, bet es joprojām baidos.
Pļāpāt ar čiksēm par virtuvi un kurpītēm - kurā brīdī tas sākās...?
interesanti kā nopērkot kādu tiešām labu mantu, gribas uzreiz nopirkt to pašu vēl vienu - lai gan skaidri zināms ka nav pēc otras vajadzības, bet nu tik laba manta!
"No sērkociņu kastītēm izskrēja sērkociņi, kāpa viens uz otra un auga uz augšu, cits citam galā, līdz izauga mazas apsītes, jo sērkociņi jau ir taisīti no apses koka. Tāpat kopā lasījās un zaļos alkšņos pārvērtās zīmuļi un spalvaskāti. Slēpes, ragaviņas un hokeja nūjas sazaļoja, pumpuroja, un Jāņa Lūša metamais šķēps apauga lauru lapām. Kara invalīda koka kāja pārvērtās mazā eglītē." (c) I.Ziedonis
Nu, man ar kāju pagaidām viss kārtībā, taču irsis gan birojā bija ielaidies un sagādāja vairākus nepatīkamus brīžus. Irši, iespējams, ir vienīgā no Latvijā mītošajām būtnēm, no kā man ir bailes, kas robežojas ar paniku. Zinu, ka tas izklausās gļēvulīgi, gan jau, ka ierindas latvietis iršus ēd brokastīs un vakariņās, taču neko ar sevi nevaru padarīt.
Šodien dabā tā kā darbā. No vienas puses nāk liels, melns mākonis, klusi bubinādams. No otras - tas pats. Interesanti, kas būs, kad šie satiksies. Pie tam, izskatās, ka satikties šie izlēmuši kaut kur tepat virs galvas.
Muzeju naktīs parasti nepiedalos, lai arī konceptu principā atbalstu. Vakar bija izņēmums - bija atbraukuši jauki un patīkami ciemiņi, kuri ierosināja aizšmaukt līdz Daugavpilij. Paldies viņiem par to. Kauns atzīties, taču, par spīti tam, ka Daugavpilī esmu bijis diezgan bieži, vairāk šo uztveru kā tuvāko vietu, kur var kaut kādas saprātīgas šmotkas sapirkt, kultūras dzīvi esmu pabaudījis tikai kaut kādu amatnieku pasākumu ietvaros. Šoreiz sanāca pabūt skrošu fabrikā, Daugavpils cietoksnī un novadpētniecības muzejā. Bija interesanti. Daugavpils cietoksnis vispār ir kaut kas neprātīgi kruts. Ja man būtu padomā un iespējās taisīt kaut kādu stacionāru kultūras projektu, mēģinātu sarunāt telpas tur. Piemērotākas vietas tam Latvijā vienkārši nav.
Atvaĺinājumā es katru dienu vingrošu, lasīšu grāmatas, iešu ārā daudz un nevazāšos pa lielveikaliem un taisīšu indiešu ēdienus.
To es te ierakstu, lai man pēc 3 nedēĺām ir par ko pasmieties.
Šādā laikā tomēr nedaudz nožēloju, ka mūsu sabiedrība vēl nav līdz galam liberāli pofigistiska. Šobrīd tiešām labprāt staigātu burnusā.
Otrs mans ieguldījums zinātnē(pirmais, kā zināms, ir Pareto likuma atvasinājums) ir tāds, ka esmu izstrādājisuzbūris teoriju, ka katra indivīda dzīves kvalitāte(ar kvalitāti domāju spēju ietekmēt kosmosu un sevi pašu tā, lai justos komfortabli) ir tieši proporcionāla ātrumam, ar kādu konkrētais indivīds pieņem lēmumus. Tā fiška ir tāda, ka nedrīkst zaudēt tempu. Proti, cilvēks, kurš zibenīgi pieņem lēmumus, visu laiku būs uzvarētāja statusā attiecībā pret to, kurš lēmumu pieņemsanu velk garumā, jo pat tad, ja izrādīsies, ka kaut kāds lēmums tiešām ir bijis kļūdains, lēmumu pieņēmējs būs jau sen pieņēmis lēmumu šo izlabot, kamēr cits vēl minstināsies un teoritizēs.
Iespējams, ka labākās zāles pret hroniskiem troļļiem-encefalopātiem tiešām ir vienkārši permanenta ignorēšana.
Vispirms ieejat interneta veikalā, izvēlieties preci, tās krāsu, izmēru un daudzumu, un ieliecot to "pirkumu grozā".
Brīnišķīgas laulības pamatā atrodas pilnīga atklātība.
http://www.youtube.com/watch?v=p_oAoJ48
Navigate: (Previous 20 friends)