superego refleksijas

Kaut reizi!?

viss Tavās rokās!
un ne pa jokam
es ķīlā galvu lieku
un tālāk soli tieku!

viss Tavās rokās!
paņem un izdancini
stīvās ģitāras stīgas
lai skan pāri nomāktībai!

viss Tavās rokās -
vējamātes stabules
un nabaga Anša graši,
un klusi maļ kaķīša dzirnaviņas!

viss Tavās rokās!
un Tu to zini, ka nav tik traki!
Tu zini varēja būt sliktāk,
varēja nebūt nemaz!

uzspēlēsim šo spēli
ar veikliem pirkstiem un mēli!
Kaut reizi dzīvē noriskēsim
Kaut reizi pa īstam noticēsim sev!

Krist ceļos Tavā priekšā un lūgties?! Nē!
Tāpat nekas nenotiks.
Labāk nojūgties no staba,
Kuram mani piesējis vējš!
Es ienīstu Tevi!? Nē!
Vien tuksnesis dvēselē
Un nosvilusi pagātne
Kropļo rētaino sirdi!

Tu nogalināji mani! Un tad!
Laidi pasaulē – nomirušu –
Kailām kājām un aukstu sirdi
Līķautā ievīstītu.
Nu nezinu, kas ir dzīvot
Kas mīlēt, nīst, elpot brīvi?!!

Krist ceļos Tavā priekšā un lūgties?! Nē!
Atpakaļ ceļa jau nav!
To uzspridzināja pērnais pavasaris
Un nograuza salna.
Tik tumši mākoņi pār galvu velkas
Trūkst elpas un jūtu –
Tūlīt spers! Zibens mani pušu!
Un lietus pār vaigiem slīdēs klusi..

Krist ceļos un lūgties – Dievam! Vēl un vēl!
Kad nomirt griba lielāka par dzīvot!
Kad bez trumpēm jāspēlē
Pretī liktenim, pretī Tev un nodevībai!