superego refleksijas

stundas laikā no blondīnes pārtapu par bruneti.
uu ku jocīgi, bet man patīk :)
10 gadi starpā

2 dienas un 12 stundas bez mobiliem un citiem sakariem ar ārpasaulu cerībā, ka rītvakar tā man to piedos.

viss mainās.. jā, arī es bieži zīmēs mēģinu saskatīt jēgu, nākamo darbību - kā rīkoties, redzēt un zināt vairāk kā man kā cilvēkam dots, noticēt tam mistiskajam noslēpumam, kas valda pār pasauli un redz nākotni... kaut neesmu māņticīga, naiva

es zinu, jo vairāk ticēšu sev un darīšu, jo vairāk sasniegšu pat ar asiņainu pieri laužot sienas, jo cita ceļa nav uz sapņu piepildījumu, kā lauzt stereotipus, savas bailes un prāta nospraustos cietokšņus... nedrīkst slēpties četrās sienās, tā ir cilvēces vislielākā kļūda -
ticēt vairāk sienām, nekā sev

es neesmu ļauna, es tikai augu

es ļoti atvainojos visiem, kam sagādāju sirdsdēstus un rozīnes!!! Tikai jo vecāka kļūstu, jo vairāk atceros, ka man arī no šīs pasaules kaut ko vajag, ne tikai skaisti dot.
Karoče, nekariet man makaronus uz ausīm, es tāpat zinu, ka esmu labākā, un ja nē tad ļoti drīz tāda būšu. Kāpēc? Tāpēc, ka pamazām sāku beidzot apzināties savu vērtību un vietu dzīvē. Tāpēc, ka atļauties būt nejaukai un citu nemīlētai ir ļoti liela greznība un risks izstumtai pavisam. Un ticiet man vai nē, es jau nu zinu, ko nozīmē būt citu izstumtai, apsaukātai, apspļautai, piekautai un pat izvarotai un ne jau dēļ tā, ka esi slikta, bet pārāk laba, lai Tev acīs skatītos.

neaizmirstiet, draugi, sevi, savu vērtību šajā merkantīlisma un banalitāšu plosītajā pasaulītē, kur tikai retais atceras un redz skaisto ikdienā, jūt savā sirdī!

Par jums dzīvajiem un vismīļākajiem man!!! Par patiesu dzīvi bez izlikšanās!!! :)

;>*
buc un vēl vien.. ;)))
no brunetes..

murr