superego refleksijas

Es gribu naktis vairāk par dienām!
Es viņas ņemu priekšā labāk par večiem, kas ņem sieveites!!!!
Es esmu daļa no viņām!
Es esmu gandrīz vai pati nakts!
Tā ir brīvība! Tā ir patiesā dzīve mana!
Es par viņām atdotu visu un darīšu visu, lai iegūtu viņas - brīvību!
Es tiešām to daru un darīšu - es sevi nenoliegšu,mīlēšu, es būšu pāri ikdienai un savām bailēm!
:)) Un tas jums patik! (es zinu, ko rakstu, pat jau citiem liekas, ka neprāta murgi!)

ar labu nakti!

Tik vakarā mājās kāpjot, žurka noskrēja gar kājām.. brr Viņa gan izskatījās vairāk sabijusies kā es, ātri nozuda.
neliels šoks un Tu atceries, kas ir realitāte, ka pilsēta nav tikai civilizācija un spožas gaismas tumšos vakaros un naktīs, tā arī tāda- netīra, piesmieta vazaņķe. Dzīve nenotiek tikai skaistās savrupmājās un sakoptās ielās, arī notekās, smirdošos kanālos un mitros, sapelējušos pagrabos..

dzīve, dzīvība ir visur arī nespēkā un nevēlmē dzīvot..
jo vairāk mēs aizmirstam pat dzīvi aiz stūra, aiz mūsu aklajām mugurām, jo vairāk attālināmies no realitātes .. no patiesības, kuru tā vienmēr esam alkuši atklāt/uzzināt...

citreiz ir ļoti grūti tādai patiesi atvērtai, kailai iziet ielās, braukt sabiedriskajā transportā ar daudz svešiem cilvēkiem, sejām bez savas telpas un redzēt visu, īpaši to, kas ir neglīts un tik ļoti durās acīs... Vieglāk ielīst savā čaulā, kā darām mēs visi, lūkoties apkārt pusaklām acīm, lai pēc iespējas mazāk redzētu no tā, kas apkārt, no svešā, no dzīves.., ka tik neieskatīties kādam acīs, neuzgrūsties virsū, nepētīt tik izaicinoši, uzkāpjot uz iespējamajām varžacīm/kompleksiem. \\\\būt, nebūt.. Vairāk nebūt, nekā dzīvot te šajā vietā un laikā.

tik tuvu nebūt mīlētam cilvēkam ikdienā kā svešiem, kuri(ne visi protams) neredz tālāk par degungalu un savām bailēm no dzīves...
bet var būt un ir interesanti, kad skaties, kur gribi, kad elpo dziļi un nenovērsies, ja kāds cits ieskatās Tev acīs... tā vienkārši un brīvi..

elposim, baudīsim, dzīvosim dzīvi pa īstam un no sirds.. :)

Lai jums izdodās, mani mīļie! :)

P.S. Jebkurš, reiz bijis kādam svešinieks - Tavs tēvs Tavai mātei, Tavs draugs, paziņa, un TU.

Es mācos mīlēt dzīvi no jauna..
Liekas, ka sanāk..
Pirms tam to tā īsti neesmu pratusi
Es spēju tagad smaidīt, pat ja ļoti grūti, jo tas ir noticis ar mani -
Šis brīnums - redzēt - krāsas!
Man vēl daudz jāmācās, ļoti daudz, bet es vairs nebaidos ... dzīvot

bet vēl viens darbiņš jāpadara skolai. :/ Uzvārīšu tēju un saņemšos! :I
Un kāpēc es jūs tik ļoti mīlu???
Nu es tak neiru normāl un negribu būt!!! ;D

Saldi tiem, kas migo ciet, čakli tiem, kas rukā vēl, mīļš smaids tiem kam skumji, ziniet, ka labi arī būs. Zebra jau tāpēc ir zebra, ka ne mella! ;)