man ir divi lieli(milzīgi) sapņi šaj dzīvē.
tie abi var piepildīties jebkurā brīdī vai nekad.
man vajag abus, ne tikai vienu no diviem.
es nezinu kāda ir laimes formula, bet es zinu, kas mani spētu darīt laimīgu.
ir tikai vajadzīga veiksme/Viņa svētība un pēc tam liels darbs, lai to noturētu.
Man ir iekritušas acis kā piektajā gadā, es maz guļu, daudz ēdu, dzeru un kliboju.
Bet es neesmu skumja vai noraudājusies, tikai iekritusi pārdomās un izslēgusi mob. tel., kad 4 no rīta mani pamodināja viens čoms, lai paprasītu cita čoma telefona nummuru. Kas tas bija ar viņu? Un vēl jautājums - vai pamodināju? - man jau liekas bija galīgi nevietā. Ņemot vērā, ka viņš zināja, ka ar savu sastiepto potīti apkārt nespriņģoju kaut ir piektdienas nakts.
Un vēl es domāju, ka nākamgad man būs jau 30, bet es neko vēl neesmu sasniegusi, neko. Dzīvoju mietpilsoņa dzīvi, ko vienmēr esmu ienīdusi, un pats ekstravagantākais, ko esmu spējusi atļauties - iepļurkstēt regulāri cibā un uzsacerēt ik pa laikam ko dzejoļveidīgu.
Laikam man ļoti bail riskēt, riskēt zaudēt kādu sapni, tāpēc neko nedaru realizācijas virzienā, tikai knibinos un klusi pakunkstu savā nodabā - par savu "neveiksminieces likteni". Kad es izraušu sevi no tās letarģiskās apātības, kurā dzīvoju?
Varbūt ir pienācis pēdējais laiks rīkoties, nevis atlikt, atlikt un atlikt - es par to rītdien padomāšu? Man ir daudz kompleksu, un viens no tiem - "Skārletas O Hāras".
Laiks rīkoties!
Un vienalga vai mani aprok, vai pakar!
Ja zivs pūst no galvas, tad cilvēks no iekšas - no dvēseles nabadzības, gara aprobežotības un sirds mazspējas mīlēt.
uzraksti to pērno dziesmu,
ko gribēji veltīt man.
uzraksti tagad, kad laiks jau pāri
sāpēm mīkstas velēnas klāj
nu es spēšu to saklausīt
to ritmu, ko sirds tajā čukst
to smeldzi, ko tobrīd juti,
atnākot rudenim
uzraksti par rētām,
kas palikušas pēc vētras,
kuģim nogrimstot dzelmē.
uzraksti, cik klusumā veldzes?
es lūgt Tev vēlos
uzrakstīt par to cēlo,
kas lika reiz acīm mirdzēt
daudz spožāk par pērlēm
es lūgt Tev vēlos
vēl nedaudz burvības kvēlas.
es vēlos, bet lūpas mēmas
un durvis klusi aizvērtas tiek.
Par atkarību no prieka, smiekliem, pozitīvām emocijām?
Es ne.
Tikai par sāpēm, mazohismu, narkotikām, alkoholu.