superego refleksijas

Būt atkal ar salauztu sirdi. Daru, ko varu, bet bailes vēl nepāriet..
Kāpēc viss nevar būt daudz vienkāršāk? Kāpēc otram jābūt kaut kādiem psihiem?! Vai tad nevar bez tiem, vai tad nevar sevi savākt, vai tad... ehh. tik daudz jautājumu un nevienas atbildes!
Vai tad mīlestībai nav nekādas varas un teikšanas pār Tevi un Taviem psihiem?
Es zinu, ko es negribu un zinu, ko gribu. Mīlestībā mieru gūt un spēku, nevis regulāru stresu un pārdzīvojumus.
Visvieglāk atteikties no visa un staigāt salauztai! Bet kāpēc man tas būtu jādara???!
Nu panāc savā mīlestībā vienu solīti pretī...