superego refleksijas

Esmu atstājusi Tevi novārtā, tāpat kā dzejošanu. Papīrs, arī virtuālais paciešs visu, cilvēki ne. Kādreiz sāpes un dusmas izliku uz tā. Tagad kladzinu, kam pagadās, esmu vāja un stresaina(šobrīd arī slima), un iedzīvojos vēl lielākā stresā un nepatikšanās. Esmu piemirsusi par Tevi. Varu taču visu stāstīt Tev, būs vieglāk.. izlāde notiks un mieram paliks vietiņa, kur apsēsties un noglāstīt asaras sirdī..
piedod..