superego refleksijas

Dziļdomīgs klusums un zvaigžņu asaras
Balts ābeļu ziedlapiņu paklājs
Nenāc man klāt!
Ir vasara, kas var pazudināt!

Reiz sākās kāds stāsts,
Nu aizmirsts, putekļiem klāts.
Un vairāk ne vārda –
Tie plosa, ne pasargā!

Pagātni neatmodināt un neizglābt.
Tik atmiņās apglabāt
Kopā ar noziedējušo pavasari
Dziļi sirdī, lai neviens neredz kā sāp!

Dziļdomīgs klusums un zvaigžņu asaras
Balts ābeļu ziedlapiņu paklājs
Un gaiss jasmīnliegs
Pazudina.. tik viegli!