superego refleksijas

Montiņ, piedod, ja vari. Ja nevari aizmirsti. Es todien ļoti slikti jutos gan fiziski gan garīgi, beigu beigās iekritu sevī un netiku ārā.. noraudājos un aizgāju gulēt. Nu jau man ir labāk. Dažreiz tā gadās, ka saceros uz kaut ko, bet pietrūkst enerģijas to realizēt un nākas piečakarēt citus. Un tur nav nekā personiska, tikai pašas neprasme tikt ar sevi galā. Piedod, ka tā, bet arī tāda es esmu - nekāda. :/
Es atbraukšu no Alpiem, uzkrājusi jaunu enerģiju un ja Tu vēl vēlēsies, satiksimies. Neņem ļaunā. Tu taču mani saproti, Montiņ, un labāk par citiem.