| Uvertīra |
[4. Sep 2011|21:37] |
| [ | jūtos |
| | domīga | ] |
| [ | skan |
| | datora dūkoņa | ] |
Reiz sen senos laikos maza, naiva meitenīte, kura bija svēti pārliecināta, ka ir ellīgi ciniska, rakstīja iekš klab.lv. Tad kādā jaukā dienā pēc 19.11.2007. (jo tad tapa pēdējais ieraksts), nāca apgaismība, ka viņa ir nevis ellīgi ciniska, bet gan ellīgi naiva un salkana. Viņa nokaunējās pati par sevi un vairs neuzdrošinājās rakstīt...
.. līdz 4.09.2011. rakstīšanas vājība tomēr izrādījās par viņu stiprāka, un tapa jauns žurnāls klab.lv. Jauns, jo ar to naivo meitēnu šai jaunkundzei ir visai atāla līdzība. Viņa ir vecāka, nu jau tik tiešām reizēm ellīgi ciniska un labi apzinās, ka reizēm arī ellīgi salkana (un jā - viņai ļoti patīk vārds ''ellīgi''). Un vēl labāk apzinās, ka nekaunas ne par vienu, ne otru, nedz arī visu pārējo, kas viņai ir sakāms.
Šodienas citāts: ''Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.'' / I. Ziedonis / |
|
|
