Chambre avec vue

August 6th, 2008

06:29 pm

Man ir sajūta, ka es varētu te dzīvot.

Līdz šim viens no interesantākajiem pieturas punktiem bija soliņš kādā Milānas parkā. Tiklīdz bijām apsēdušās, lai lēnā garā apēstu persikus un atpūtinātu kājas, mūs apstāja bariņš Itālijā dzīvojošu ēģiptiešu. Sākumā visnotaļ prasmīgi izlikāmies, ka itāliski neko nesaprotam un vispār - deso mājās, vecīt, bet ēģiptieši izrādījās apķērīgi. Quanti anni hai? Da dove sei? Blabla. Drīz vien viņi jau zināja, cik valodās puslīdz spējam saprasties ("woooow"), ko šeit meklējam (kas jums par daļu) un kad brauksim prom (mazliet sameloties nav nemaz tik slikti). Ik pa laikam ar telefona starpniecību uz mums palūrēt tika attaicināts vēl kāds... Tikt no viņiem vaļā likās vienkārši neiespējami. Pēc pusstundas atklājās, ka viņiem esot krieviski runājošs draugs, un mums viņš noteikti jāsatiek.
"Draugs" izrādījās glīta maza auguma blondīne, pilnīgi noteikti austrumeiropiete, turklāt tiešām runāja krieviski.
Noskaidrojām, ka viņa ir no Ukrainas. Turpmākajās stundās Marina uzņēmās tulka lomu, un es nespēju vien nobrīnīties, kā viņai izdodas uzvesties tik... itāliski. Ģērbties itāliski, runāt itāliski, žestikulēt itāliski, vienvārdsakot, izskatīties pēc cilvēka, kurš ir nevis integrējies, bet vienkārši atstājis savu pagātni/nacionālo identitāti pāris tūkstoš kilometru attālumā. Tipisks par sevi pārliecinātās 21. gadsimta sievietes tips.
Uzzinājām, ka: Marinas vecāki ir šķīrušies; māte pirms astoņiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Itālijā; pati Milānā dzīvo četrus gadus; vecākā māsa tur dzīvoja jau agrāk; Karlota prot runāt ķīniski; lai labi iemācītos itāļu valodu, jāapmeklē tādi un tādi kursi; mums abām nekad neizdošoties runāt bez akcenta, jo esam pārāk vecas. Karlota vēl izmantoja izdevību un noskaidroja, kā angliski sauc "to", ko viņa prasmīgi uztina un smēķēja, neraizējoties par dūmiem mūsu sejās. "Joint," es teicu, un itāliete atplauka smaidā. Paldies siekalzaķim par manu grandiozo vocabulary!
Eh, bet ne jau tur slēpās sarunas sāls. Kad Marina pateica savu vecumu, knapi noslēpu atkārušos žokli. 15. Laikam teiciens "parādi man savus draugus, un es pateikšu, kas tu esi", ne vienmēr ir patiess.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba