| |
[Apr. 22nd, 2010|08:37 pm] |
un nu izrādās ka tas kas izvērtās ir tukšinieciski pārpratumi mūsu pasauļu mizanscēnās. tādi divi nemākulīgi aktierīši, iluzionāru persistenciju ietvaros.
īsti nesaprotu kādēļ vēlies mani vēl satikt...šķiet iepriekšējā tikšanās izteica vairāk nekā vajadzētu. tas tuksnešaini sausais aromāts sasmacināja jūtu cēlumu un iekšā klusa balstiņa spiedz-viss beidzies pirms vēl iesācies. vai tā tiešām ir? jā, šķiet ir. bet kādēļ uzturēt to lielo Neko?
kāda var būt runa par saprašanos? seks bij pārpārēm paviršības kalngals. bez sajūtām no manas puses. Tev kā jutu, pietika ar to primitīvo vajadzību apmierināšanu tādā lētā, neizteiksmīgā līmenī. nu tā starp citu, lai ir, ja jau ir. un viss kopumā...bez jebkādas cenšanās izpatikt, izprast, sajust, uztvert...bez nekā paliekoša.
atbraucot mājās ilgi domāju un nonācu pie vienkārša secinājuma, kurā ietverta doma par tavu vienaldzību, zināmā mērā zemo ieinteresētības pakāpi. Ilgi nācās sagremot šo nepatīkamo domu, bet tas izdevās. tādēļ vēl jo lielāks pārsteigums un neizpratne par tavu tālāko rīcību un vēstulēm, kurās tiek runāts par vēlmi un vajadzību satikties, par tavu nožēlu un visiem pārējiem mēsliem, kuri sķiet novēloti, salkani un lieki. Visu daudz maz es varēju pieņemt, izņemot to paviršību, parastumu un neko neizteicošās sajūtas mūsu savienošanās laikā. Seks nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem komponentiem attiecību sistēmā.
Jā, laikam sanāk ka tieši seksa dēļ es vairs nevēlos ar tevi satikties.'
žēl, jo tu likies tik jauks un foršs cilvēks. bet sekss visu sabojāja. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2010|07:47 pm] |
ja vien es zinātu kā iesākt sarunu,ja vien es zinātu kā tev pateikt ko domāju, ko jūtu, ko vēlos, par ko sapņoju..bet man ir tik ļoti bail, tik ļoti...
tāds smeldzīgi aptverošs ietvars, režģis apjozis mani tik ciešām saitēm. bezpalīdzīgi maldos sajūtu un domu agonijās. es nezinu vai vispār ir vērts un vai vajag turpināt komunicēt. tik pretrunīgos bezdibeņos ļauju sevi karināt...tevis bij tik daudz un necik.
tu biji tik tuvu un tik tālu. tik daudz ko jutu un nejutu vēl vairāk.
biju domājusi ka būs viegli to visu pārtraukt, skandināju bezgalīgo-man vienalga,vienalga,vienalga..
cerībā ka laiks to visu iztvaicēs, bet maldījos,arvien vairāk tavs tēls mani vajā un neļauj mierīgi elpot, tu esi kaut kādā ziņā pārņēmis mani ar to savu neko. ar savām primitīvi smalkajām paviršības avantūrām..
es slīkstu sapņos par tevi. tik ļoti es to nevēlos. tik ļoti tu esi.
lūdzu ej prom. |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2010|01:22 am] |
| [ | sirdī spiežas |
| | the cure-apart | ] |
būdama pārsteidzīgas dabas, pārāk bieži pieļauju absolūti neauglīgas un nekonstruktīvas iepazīšanās ar nepiemērotiem cilvēkiem, kuros sākumā šķietami neprātīgi iemīlos, pēcāk jūtoties tā itkā nepieciešama riktīga izvemšanās. nu tāda, kad varētu vienkārši ņemt un izvemt laukā visu izdzīvoto-lieko, kas iekšā nelabumu spiež.. |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2010|12:19 am] |
| [ | sirdī spiežas |
| | Kiss-I was made for loving you | ] |
es laikam nekad nemainīšos.
Atkal būtība notikumā identiska miljons iepriekš notikušajam.
Es ienīstu un mīlu vīriešus vienlaicīgi. un reti, esmu piefiksējusi ka daudz retāk es domāju par ko citu.
Vienmēr prātā es gremoju kāda vīrieša tēlu, vārdus, pieskārienus. Pārmērīgi sāku viņu idealizēt, aplīmēju ar tonnām sev vajadzīgu īpašību, kādu laiciņu laimīgi dzīvojos skaistā pasaku pasaulītē, reizēm pat aizmirstot īstenības viņu, bet ilgi tas neturpinās. Realitāte klusē tieši tik ilgi, līdz esmu aizsniegusi skaistāko un patīkamāko sapņu virsotnes, lai tad ar tādu spēcīgu tiešamības izelpu izjauktu mana iztēlotā līdzsvara pozu un nespējot vairs nostāvēt šajā smailē, kura nekad nav eksistējusi, krītu kaut kur, pati īsti nesaprotot kur. Smeldzes bezdibenī.
Es alkstu pielūgsmi, mīlestību, bet pārāk skaidri zinu ka neesmu to pelnījusi un reizēm apzināti, reizēm neapzināti izvairos no tiem, kuri vēlas man to sniegt.
Neiesaku nevienam sabojāt savu dzīvi ar mani. Ne jau tādēļ, ka es sevi pārāk maz mīlētu vai uzskatītu par necienīgu, bet tieši pretēji.
Man nepatīk pašas attiecības kā tādas. Tādēļ es vienmēr esmu viena, pat tad kad esmu ar kādu kopā.
vīrieši ir galvenais, vienlaikus nejēdzīgākais, nevajadzīgākais manas dzīves veidotājs. |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2010|12:10 am] |
Plēšu fragmentus
lieku nevietā
sevi tai skaitā
asaru pergamentus
kaisu pa gaisu.
šūpinu sāpes
ko vienaldzība lāpa
viss ir krītošs
gaistošs un esošs. |
|
|