|
[Nov. 11th, 2013|11:12 pm] |
Tie dzīves posmi, kuros jūties tā itkā nespētu pakustēties, tā itkā tu būtu veidots no koka. Veidots, lai justos kā statuja, kas var tikai vērot. Vērot, kas notiek tev apkārt, kā ar tevi manipulē, izmanto un spēlējas... Un tu - neko nespēj darīt, lai to mainītu...tikai vērot. |
|
|