| life |
[11. Jun 2011|00:54] |
|
Un joprojām man kaut kas pietrūkst. It kā tā pat kā visiem, bet domāju, ka ne visi iedomājas kādā stāvokli esmu. Visu laiku domāju, kas gan nav kārtībā un katru reizi domāju mainīties, bet kad garastāvoklis tik slikts, kā gan tas iespējams? Nezinu, vai vasarā šajā pilsētā draugus iegūšu, ja nekur diži iets netiek, bet man jāapsola sev, ka skolas laikā būšu pozitīvisma un reālisma iemiesojums. Jo es vienmēr esmu tā, kas ir vistālāk no realitātes. Labi, ka maniem galvenajiem draugiem nākošais gads ir beidzamais skolā un visi mācīties, respektīvi, arī man būs laiks to darīt. Jauki. Bet ir vasara un man par to nevajadzētu domāt. Kāpēc es to daru. Nav nekā labāka ko darīt.. Tiešām. |
|
|
| |
[11. Jun 2011|00:56] |
|
Es būšu pozitīvākais cilvēks, kurš ģērbies melnā, uz pasaules. |
|
|