visas manas šādas taktikas ir nostrādājušas perfekti
pēdējās attiecībās vienmēr bijusi taktika pirmajai neteikt, ka mīlu.

un es domāju, ka vispār vairs to ilgi neteikšu. lai arī jūtas būtu. jo pārāk daudz tīneidžeriskas drāmas.

to, ka mīlu es ar nevienam nesaku, iekšā jūtu, ka Jā, bet nevaru pateikt, tā kā aiz atslēgas.

man ir bijušas pāris sasodīti dramatiskas attiecības ar visādiem 'es mīlu' un 'nevaru bez tevis dzīvot' un man jau apnicis.
jā, nu. ja mīl, tad mīl. un ir forši, ja kādreiz arī pasaka, nevis klusē kā partizāns. bet nu. galīgi ne pārāk bieži. zūd jēga.

Cerams, ka tev sanāks ;)

You Go Girl! ;)

nu pa pusei sanāca :D

Viskolosālākās ir tādas attiecības, kas ir pilnībā atklātas - teši tā - what U give is what U get. Cilvēkus var aizbiedēt atklātība, bet tu tikai iegūsti no tās, jo tā var piesaistīt atklātu cilvēku ar kuru tev nav jāmocās, tu vienkārši viņam saki, ka mīli, bez stereotipiem, saki viņam katru dienu, cik mīļš viņš Tev un saņem to pretim:).
Ja tu baidies viņu zaudēt, tad , diemžēl, bet tā visticamāk notiks. Ja nebaidies otru zaudēt, tad vari atļauties būt atklāta ;)!