Vajag kaut kur izgāzt visas savas emocijas, kas sakrājušās. Gribu, lai nav ne par ko jādomā. Tas viss atkal ir vienā čupā, ka nespēju īsti aptvert, kas notiek. Mīļotais vīrietis kopš 5dienas ar mani nerunā. Divi citi savā starpā sacenšas par laiku, ko varu atvēlēt kādam. Aiiiiii, kaut kā paliek viss par grūtu. Tā neziņa nomoka. Tik daudz lietas jāizdara, tik maz laiks. Es pat sapratu, ka man nav laika nagus nolakot un matus izmazgāt. Labi, šodien visu jāizdara.

Ja es guļu ne savās mājās, tad nekad nejūtos no rīta izgulējusies, tā ir kaut kāda mistika ar mani.

man ar guleshanu tapat.
un,meiteen,cheer up!

cenšos :)
heh, laikam kaut kāds mājas sindroms :D

mums ir majas sindroms ;)