aminjas ir viss kas man ir

es viņas negribu. tās mani moka

iemaacies skjirot ;)

it`s just fuckin` heartache, tas ir paardziivojams ;)..
btw es tikko Santu lasiiju - tur daamaam vecaaku nav kopsh pusaudzhu gadiem un veezi paarcietushas, man par savaam probleemaam njirga paraava saliidzinoshi. ok, stulbi saliidzinaat, katram sava dziivee neba jau tas tev uzreiz liks kautko aizmirst, bet.. zini es vienreiz shitaadaa situeishenee izdomaaju - eh- mosh vnk izbaudiit to situaaciju, nu i tas vecis Tevi piedraazis, bet zini TU kaadu ar ganjau dabuusi(nejaushi protams) piedraazt - vot tad ir shkjeemi, ka neko nevari sev padariit, jo egoisms ir stipraaks un liidzjuutiibas deelj nu nevelk.. (sorry par tiem rupjiem vaardiem, bet tas man liekas sho vispreciizaak raksturo :D)

bet ir taču jaunākas, labākas atmiņas. un vecās paliek novārtā un aizmirstās!
:)

es cerēju, ka tā būs, bet nav

Diemzheel taadas vietas nav...bet ar laiku sapiigas atminjas kljuus par parastaam atminjaam ;)

es arī cīnos ar atmiņām, bet man draudzene pateica ka tagad atmiņas ir viss kas man palicis. un tā ir, es drīz aizmirsīšu arī tās... priex par to, bet visu aizmirst negribas..

par mani?;]

noup ;)