User:	ulvs
	Date:	20-Jul-2026 20:34
	Subject:	mans solo-suck @ NEĶER KREŅĶI
	Security:	Public

Tiekās šo piektdien Sarkandaugavas kulta vietā “Jumts (aizbraucis)”. Uzstāšos ar improvizatīvu mini-lekciju par realitātes dekonstrukciju, ko pavadīšu ar savu eksperimentālo, introspektīvo ģitārmūziku, spēlējot to caur savu unikālo gear. Bez manis būs dzirdama Simona K (pasākuma tēvs), Dzintara Brieža (mikrotonālo instrumentu šūnskanis/slīdskanis izgudrotājs) un aktuālā komanda Normal25 (ceru, ka nesajaucu nosaukumu, pretēji kopētājmaitām esmu godīgs, visu rakstu ar roku).

	User:	jan09
	Date:	20-Jul-2026 11:02
	Subject:	nn
	Security:	Public

nedēļas nogale:

daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...

bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.

	User:	ulvs
	Date:	20-Jul-2026 12:20
	Subject:	ulvs writes
	Security:	Public

Pirmo reizi mūžā pieteicos uz bezmaksas dzirdes pārbaudi. Ja interesē, google AUDIOMEDIKA (Stabu 2A).

	User:	missalise
	Date:	20-Jul-2026 11:06
	Subject:	missalise writes
	Security:	Public

Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.