Esmu ticis pie "darba" - kopš decembra vidus, tātad jau trešo mēnesi strādāju noliktavā. Ne ar dārzeņiem (ir te, mazpilsētā arī tāds piedāvājums, kur maiņa bruto ir 13 stundas, vairākas maiņas pēc kārtas izklausās kā elle), kastes jācilā līdz 20 kg, bet vismaz klasiski, neto 8 stundas ar stundu garu pusdienlaiku. Ir sirdsmiers, zini, ka rēķiniem un paēst sanāks. Priecājos par to. Mans līgums beidzas pēc divām nedēļām, ceru, ka tiks pagarināts. Līgums ir ar "starpnieku" - tādu firmu, kas "atrada mani" (vai es atradu viņus), un tad viņi mani piedāvāja tiem, kas meklē darbiniekus. Katrā ziņā šādi man izdevās "dabūt darbu", bet pašam meklējot - nē (darīju to ilgstoši, gadiem, krāju parādus (man 50, nav augstākās izglītības)).

Lasīju, ka Andris Ogriņš arī strādājis noliktavā. Latvijas Nokia.