Below are the 3 most recent journal entries recorded in Bachata's LiveJournal:

Friday, June 20th, 2008
3:36 pm	Sviests.. Negribu, negribu, negribu!!! Negribu, bļāviens, uzņemteis atbildību!! bet vajaga... Bijušais, kuram es it kā apsolīju attiecības, tikai pēc laika, sāk kko runāties.. Stāsts: biju kopā, teicu, ka varbūt labāk kādu laiku pabaudam dzīvi, izālējamies un, ja tad gribēsim būt kopā, tad tā arī paliksim.. izšķīrāmies. Satiku puisi, ar kuru kopā biju 9mēn.. nekada trakošana gan nesanāca tā vai tā.Ar to izšķīros, bijušais gribēja mani atpakaļ, jo visu laiku uzturējām normālas attiecības, pēdējā laikā arī gājām kkur kopā (manējais zināja) un tā.. Tagad tā arī pateicu - gribu pabūt viena. Iemācīties dzīvot viena, veidot attiecības pati ar sevi, nostabilizēties kā personība un tikai tad mēģināt uzticēteis vīriešiem, veidot attiecības. Man patiešām likās, ka tieši viņš būs tas, pie kura pēc tam iešu.. Lai gan vienu brīdi likās, ka tas, ka man vajag būt vienai, ir tikai atmaska.. Man ir ļoti labi ar viņu. Patiešām. Bet.. kkas nav. Varbūt tas ir no sērijas "aizliegtais auglis tas saldākais"? Nesaprotu.. Tagad sāpīgi. Viņš raksta, ka baidoties. Nevarot izturēt tādas attiecības. Ik uz soļa liekoties, ka krāpju un tamlīdzīgi.. ka nespēs izturēt šādas attiecības.. un es saprotu, ka tā ir. ka tagad nevēlos būt kopā ar viņu, un neesmu pārliecināta, vai gribēšu arī nākotnē. Jo Artis... Fck, viņš vnk ir. Bet es tik un tā nespēju to pateikt Vitālijam (bijušajam). Saprotu, ka sāpināšu viņu jebkurā gadījumā, bet.. Nespēju atzīties. Es esmu tāda sterva.. (1 Comment |Comment on this)
Thursday, June 19th, 2008
10:40 am	smaidāmā dieniņa :) uij, kā man šodien gribas smaidīt :) Eju pa ielu un kā muļķīte bāžu visiem acīs savu smaidu :D ārā superīgs laiciņš.. dabūju darbu. biju uz pārrunām un šie ņēma un pieņēma :) Mīlas frontē iet oi oi oi.. Tas izīrētājs Artis.. Vakar, protams, nespēju pateikt "nē" un paliku viņa istabā. Skatījāmies "knocked up" un pēc tam man baigi skumīgi palika. Tik šausmīgi gribas savu bērniņu. Zinu, ka esmu jauna, bez augstakās izglītības bla bla. bet sirsniņai nepavēlēsi.. Un tad viņš sāka runāt par savu attieksmi pret mazuļiem - nu vnk perfekts tevs no viņa sanāktu. Teica, ka jau sen sapņo par bērniņu, tikai meiteni nevarēja atrast. tā, ar kuru viņš 3gadus bija kopā, neesot gribējusi.. Nosmējāmies, ka mums jātaisa mazais :D Beigās tas viss izvērsās diezgan nopietni, sākām domāt par finansiālo pusi un tamlīdzīgām lietām.. Smieklīgākais būtu mūsu "mīlas stāsts" - es ievācos pie viņa, pirmajā vakarā pārguļam, otrajā uzplaukst Big Love, ceturtajā jau plānojam mazuli :) Bet ko es sapratu - no viņa bērnu es tiešām grbētu. Kaut arī pazīstami neesam pat nedēļu, jūtu, ka ar viņu būtu drošībā. Vienkārši tāda sajūta. Varbūt tāpēc, ka neviens no bijušajiem nebija sajūsmā par tādu domu, ebt viņam tas ir kā sapnis... Ai.. varbūt es dziļi maldos. Un tās ir smagas rozā brilles.. varbūt. Negribu par to domāt. Pārāk skaisti.. Current Mood: loved (Comment on this)
Wednesday, June 18th, 2008
2:07 pm	Es gribu par to parunā Apnicis visu laiku izlikties. Nolēmu, ka šī būs vieta, kur pateikt visu tā, kā tas ir. Cik klades nav aizsāktas, jo gribas parakstīt dienasgrāmatu. un vienalga, pat tur es neesmu bijusi patiesa. Man ir problēma. Es atkal iemīlos. Bet NEDRīKSTU! Vienkārši nedrīkstu. Pie viņa īrēju dzīvokli, līdz ar to diendienā iznāk būt blakus. Viņš ir tik mežonīgi mīļš. Bet tieši tas ir tas, uz kā uzķeros. Jau kuro reizi! Pilnīgi dusmas uz sevi. Bijušajam apsolīju, k būsim kopā, bet man ir vajdzīgs laiks bez vīriešiem. Vienai pašai. Vienreiz tā jau bija. Un es iemīlējos un aizdzīvojos 9mēn pie cita. Tagad ar to ir cauri, es pati sev ieskaidroju, ka man nav vajadzīgs vīrietis.. To pašu teicu bijušajam, kurš mani grib atpakaļ. Bet.. Dumjā sirds! Es sevi ienīstu. Ienīstu par vājumu. Par to, ka nepārtraucu to, kas tik tikko bija iesācies. Pirmajā vakarā, kad ievācos dzīvoklī, to nosvinējām un es, loģiski, piedzēros. Pārgulējām. Otrā dienā, kauns, protams, jo labas meitenes tā nedara. Un tomēr - vakarā viņš jautā, vai negribu palikt viņa istabā. Man pašai gribējās. Bet NEDRīKSTēJU. Nu vienkārši nevajadzēja. Un es, dumja zoss, paliku. Un viss. Iemīlos. Vienkārši jūtu. Un baidos. Kur var būt tik stulba sieviete? aizmukt no visa un visiem gribas. Vai arī kļūt par lesbieti. Man ir žēl bijušā. Savā ziņā jūtos kā nodevēja (kas patiesībā arī esmu, fck!). Nu envajadzēja man apsolīt neko. kā lai aptur savu sirdi??? (Comment on this)