| |
[Sep. 4th, 2010|02:10 pm] |
paliek tik grūti kopā
bet atsevišķi nevar
izmisumā dzen tā nesaprašana
ko iesākt
negribas pārsteigties, jo pārliecinātības par atpakaļceļu nav
vārdi "es tevi mīlu" un "viss būs labi" nav spējīgi izlauzties no manām lūpām
manas dvēseles paceļamie tilti (ak, Markess) ir ieklammējušies
cik gan sīkumi ir sāpīgi un lieli
ja tie ir tādi sirdssīkumi
šķiet, ka man nekad nav bijuši nierakmeņi, tie visu laiku ir bijuši sirdsakmeņi (ak, Vigul), kas velk uz leju un darbojas kā enkuri
krīt telpā bez skaņas, neskarot lietas
tikai atstājot milzīgus robus
vai iztriecot gravu starp mums
cik ātri un nemanāmi labais var pārvērsties nepanesamajā |
|
|